Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Ekonomiskajai un monetārajai savienībai ir jābūt izaugsmi veicinošai, pārredzamai un demokrātiskai  
Fiskālā pakta integrēšanai ES līgumos ir jānodrošina demokrātiska lēmumu pieņemšana un publisko ieguldījumu saglabāšana. Lai pretotos sistēmiskajiem apdraudējumiem, ir vajadzīgs “Eirozonas palīdzības” fonds

Eiropas Monetārās savienības (EMS) stiprināšanai jārisina tās pašreizējais demokrātijas deficīts un jāpalīdz atjaunot publisko ieguldījumu līmeni, kas joprojām ir satraucoši zems. Šis ir galvenais vēstījums, ko ES reģioni un pilsētas sniedza ar Eiropas Reģionu komitejas (RK), kura ir ES asambleja, kas pārstāv vietējās un reģionālās pašvaldības, 5. jūlija plenārsēdē pieņemto atzinumu.

Pēc finanšu krīzes 2012. gadā tika panākta vienošanās par stingrākiem fiskālās koordinācijas noteikumiem. Tagad tos iekļauj ES līgumos kopā ar jauniem noteikumiem, kas starpvaldību Eiropas Stabilizācijas mehānismu daļēji pārveido par Eiropas fondu un ievieš Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amatu. Šo Eiropas Komisijas priekšlikumu ietekmi uz reģioniem un pilsētām Komiteja novērtēja atzinumā, kura izstrādi vadīja Kulēnas mērs Kristofs Rujons ( Christophe Rouillon ), (FR/PSE). Satraukumu rada tas, ka debates par migrāciju aizēno visus pārējos jautājumus, kuros vajadzīga steidzama ES rīcība . Pirms nākamās krīzes patiesi steidzami ir jānodrošina EMS noturība, jo īpaši izveidojot “Eirozonas palīdzības” fondu, lai pretotos sistēmiskajiem apdraudējumiem, ar kuriem saskaras pasaules ekonomika . Šis Eiropas ugunsmūris ir jāievieš tagad, nevis tad, kad nākamā krīze jau būs klāt ,” sacīja Kristofs Rujons, RK plenārsēdē izklāstot atzinumā iekļautos secinājumus.

Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP) — ko parasti dēvē par fiskālo paktu, — iekļaušana ES līgumos bija jāveic, ņemot vērā tā īstenošanas novērtējumu. RK kritiski vērtē to, ka šāds novērtējums acīmredzami netika veikts vai netika publiskots, un Eiropas Komisijas iesniegtajā priekšlikumā pilnīgi nav ņemts vērā joprojām zemais publisko ieguldījumu līmenis, kas ir samazinājies no 3,4 % no ES IKP 2008. gadā līdz 2,7 % 2016. gadā.

Tā kā publiskos ieguldījumus visbiežāk skar fiskālā konsolidācija, vietējie vadītāji pieprasa, lai jaunajos noteikumos būtu paredzēta vajadzīgā elastība un atbalsts, jo īpaši vietējo un reģionālo iestāžu ieguldījumu spējas. Ņemot vērā iepriekš minēto, Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP) par strukturāliem izdevumiem nevajadzētu uzskatīt tādu projektu līdzfinansēšanu, kurus atbalsta Eiropas strukturālie un investīciju fondi, Eiropas komunikāciju tīklu ( TEN ) programma, kā arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments. Tas ir noteikums, kas jau ir pieņemts attiecībā uz dalībvalstu iemaksām Eiropas Stratēģisko investīciju fondā.

Vietējā līmeņa vadītāji atbalsta Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) — kuram trūkst pārredzamības un kurš ir pakļauts aizliegumiem un veto, — iekļaušanu ES primārajos tiesību aktos, tādējādi paredzot, ka to kontrolē Eiropas Parlaments. Viņi stingri atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka svarīgi lēmumi attiecībā uz, piemēram, finanšu palīdzības piešķiršanu jāpieņem nevis ar vienprātīgu balsojumu, bet gan ar 85 % balsu vairākumu.

ES reģioni un pilsētas uzskata, ka ierosinātā Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amata izveide palīdzētu palielināt demokrātisko pārskatatbildību un padarītu saprotamāku EMS pārvaldību. Ministra funkcijas būtu pienācīgi jādefinē, lai izvairītos no fiskālo lēmumu pieņemšanas turpmākas centralizēšanas.

EMS demokrātisko deficītu tomēr var atrisināt tikai tad, ja Eiropas iedzīvotāji redzēs, ka EMS atbalsta arī sociālā progresa principu un ka nodarbinātība, algu pieaugums un sociālie standarti nav uzskatāmi par makroekonomiskajām un budžeta problēmām pakārtotiem jautājumiem.

Kontaktinformācija:

Pierluigi Boda

Tālr. +32 2 282 2461

Mob. tālr. +32 473 85 17 43

pierluigi.boda@cor.europa.eu

Kopīgot :