Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
ES ieguldījumi darbvietās, izglītībā un sociālajā iekļaušanā ir jāapsaimnieko partnerībā ar reģioniem un pilsētām  

Pateicoties Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstam un ES partnerībai ar valstu un reģionu pārvaldes iestādēm, laikposmā no 2007. līdz 2014. gadam 9,4 miljoni eiropiešu ir atraduši darbu, bet 8,7 miljoni — ieguvuši kvalifikāciju. Eiropas Reģionu komiteja ir apņēmusies panākt, ka šie sasniegumi tiek pienācīgi ņemti vērā un ka turpmāk ES ilgtermiņa budžetā fonda līdzekļi netiek nedz samazināti, nedz novirzīti izteikti centralizētu pasākumu atbalstam.

ESF ir galvenais ES nodarbinātības politikas atbalsta instruments, un tā budžets 2014.–2020. gadā pārsniedz 80 miljardus eiro. Tā mērķis ir mazināt Eiropas reģionu un pilsētu atšķirības, veicinot darbvietu radīšanu, darba ražīgumu, iespēju vienlīdzību un sociālo iekļautību. Fonda prioritātes: sekmēt gan darbinieku, gan uzņēmumu pielāgošanās spēju, uzlabot piekļuvi nodarbinātībai, atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi un stimulēt arodmācības, kā arī palīdzēt grūtībās nonākušiem cilvēkiem atrast darbu, apkarot nabadzību un mazināt tādu skolēnu skaitu, kuri priekšlaicīgi pamet mācības.

Uz to, ka fondam ir izšķirīga nozīme Eiropas nākotnē, ES vietējie un reģionālie līderi ir norādījuši atzinumā “ESF vidusposma novērtēšana, gatavojot priekšlikumu laikposmam pēc 2020. gada”, kura izstrādi vadīja Umbrijas reģiona un RK PSE grupas priekšsēdētāja Katjuša Marini (IT/PSE).

“Mēs vēlamies, lai nākamā ES budžeta centrā būtu iedzīvotāji un lai budžets dotu skaidru Eiropas atbildi uz problemātiskiem sociāliem jautājumiem. Visefektīvākais vietējo un reģionālo pašvaldību rīks, kas tām dod iespēju šīs atbildes sniegt, ir Eiropas Sociālais fonds. Tieši tāpēc Eiropas Reģionu komiteja stingri iebilst pret jebkādu ieceri veidot jaunu fondu, kas nebūtu cieši saistīts ar kohēzijas politiku un kas ļautu “no augšas” koordinēt dalībvalstu makroekonomisko politiku, nekādā veidā nebūdams saistīts ar vietējo kopienu faktiskajām vajadzībām,” norāda K. Marini. Ziņotāja uzsver: “Lai varētu izmantot ikvienu sinerģijas iespēju ar citiem fondiem — it sevišķi ar reģionālās un lauku attīstības fondiem —, ir jāpanāk, ka ESF arī turpmāk ir viens no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un viens no svarīgākajiem kohēzijas politikas elementiem.

Nākamās desmitgades grūtākie uzdevumi — sākot no prasmju pielāgošanas nozarēs, kas saskaras ar digitalizāciju, līdz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai un no migrējošo darba ņēmēju integrācijas atbalstīšanas līdz darba meklētāju un darba devēju interešu un vajadzību saskaņošanai — ir reāli risināmi tikai tad, ja ņem vērā konkrētās vietējās vajadzības un mobilizē vietējos procesu dalībniekus. Tieši tāpēc Komiteja vēlas, lai ESF arī turpmāk paliktu viens no galvenajiem reģionālās kohēzijas politikas elementiem un lai tā kopīgā pārvaldība tiktu īstenota partnerībā starp Eiropas iestādēm, dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām pašvaldībām un ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem attiecīgajās teritorijās.

Tas ir īpaši svarīgi saistībā ar reformu priekšlikumiem, kas tiek apkopoti, gatavojot nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) — finanšu plānu, kurā tiks noteikti jebkuras ES politikas jomas tēriņu “griesti” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam. Viens no pašreizējiem variantiem ir apvienot ESF ar citiem instrumentiem, kuru mērķis ir stimulēt nodarbinātību un cilvēkkapitālu (piem., Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu), tādējādi izveidojot “jumta” fondu ar kopīgiem noteikumiem. No šāda fonda līdzekļiem tiktu atbalstīta konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošana; šos ieteikumus Eiropas Komisija ik gadus sagatavo saistībā ar Eiropas pusgadu (procedūru makroekonomikas politikas koordinēšanai visā ES).

Tādā gadījumā kopīgā plānošanas sistēma, kurā patlaban piedalās Eiropas Komisija, valstu valdības un reģioni, tiktu aizstāta ar līgumiem, pēc kuru noteikumiem ESF finansējums tiktu nodots dalībvalstīm ar nosacījumu, ka tās sasniedz strukturālo reformu mērķus, kas izvirzīti Eiropas pusgada gaitā.

RK locekļi kategoriski noraida šādu risinājumu un tā vietā ierosina nostiprināt saikni starp kohēzijas politiku un ES makroekonomikas pārvaldību, Eiropas pusgada procesā kā partneres strukturāli iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības un, kur vien iespējams, pamatojoties uz teritoriālu analīzi un attiecīgajai teritorijai pielāgotiem ieteikumiem.

Jautājumā par citu fondu integrēšanu Eiropas Sociālajā fondā vietējie vadītāji uzsver, ka šādā gadījumā pozitīva sinerģija veidosies tikai tad, ja reģionālā dimensija tiks stingri saglabāta un ja “ESF jumts” nenovedīs pie vispārējas tādu līdzekļu samazināšanas, kas paredzēti nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai.

Pēc Komitejas domām, ESF resursu samazināšana būtu klajā pretrunā nesen nodibinātajam Eiropas Sociālo tiesību pīlāram un apdraudētu jebkādas izredzes to padarīt par realitāti. RK ir pārliecināta, ka pīlāra 20 pamatprincipiem turpmākajos gados jābūt skaidri atspoguļotiem ESF atbalstītajās programmās.

Piezīme redaktoriem

ESF ir galvenais instruments ES kohēzijas politikā, kuras nākotne patlaban ir apdraudēta, ņemot vērā gan Brexit finansiālo ietekmi, gan nepieciešamību finansēt jaunus pasākumus aizsardzības, drošības un migrācijas jomā. Lai nodrošinātu spēcīgu kohēzijas politiku pēc 2020. gada, RK kopā ar vadošām ES teritoriālajām apvienībām ir nodibinājusi # CohesionAlliance — iedzīvotāju interesēs izveidotu kustību, kas atvērta visiem, kuri uzskata, ka ES kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt vienam no ES nākotnes pīlāriem. Kopš tās izveidošanas pagājušā gada oktobrī Aliansei katru dienu pievienojas jauni parakstītāji, tostarp reģionālās un vietējās pašvaldības, uzņēmēju apvienības, akadēmisko aprindu pārstāvji, arodbiedrības un ideju laboratorijas.

Plašāka informācija par #CohesionAlliance iniciatīvām, paziņojumiem un nostājas dokumentiem ir pieejama tīmekļa vietnē http://cohesionalliance.eu.

Kontaktpersona:

Pierluigi Boda

Tālr. +32 2 282 2461

Mob. tālr. +32 473 85 17 43

pierluigi.boda@cor.europa.eu

Kopīgot :