Eiropas Reģionu komitejas locekļi ir vienprātīgi atbalstījuši Mursijas reģiona priekšsēdētāja Fernando Lopesa Mirasa (Fernando López Miras) izstrādāto atzinumu par veselības nozares digitalizāciju Eiropā Veselības aprūpes sistēmu digitalizācija ļautu efektīvi un lietderīgi izmantot resursus un vienlaikus uzlabot kvalitāti un individuālu palīdzību pacientiem. Paredzamais mūža ilgums Eiropas Savienībā pēdējās desmitgadēs ir strauji un pastāvīgi palielinājies, tomēr šā rādītāja pieaugums ir ievērojami samazinājies kopš 2011. gada. Labāka slimību profilakse un efektīvāka veselības aprūpe Eiropas Savienībā varētu ik gadu novērst 1,2 miljonus priekšlaicīgas nāves gadījumu ( EK ). ES dalībvalstis veselības aprūpei tērē vidēji 8,3 % no sava IKP ( Eurostat ).
Eiropas Reģionu komitejas locekļi ir vienprātīgi pieņēmuši atzinumu “Veselības nozares digitalizācija” . Atzinums ir izstrādāts, reaģējot uz Eiropas Komisijas 2018. gada aprīļa paziņojumu “Kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana” , un tas kalpo kā attiecīgs ieguldījums.
Ziņotājs un Mursijas reģiona priekšsēdētājs Fernando Lopess Mirass (ES/PPE) norāda: “Veselības aprūpes sistēmu digitālā pārveide Eiropā ir izšķiroši svarīga, lai veselības aprūpes modeļi kļūtu efektīvāki un ļautu uzlabot gan slimību profilaksi, gan individualizētu palīdzību. Priekšnoteikums tomēr ir datu aizsardzība, bez kuras nevaram virzīt veselības aprūpes sistēmu digitalizāciju. Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam to, ka Eiropas Komisija nesen ir ierosinājusi radīt drošu Eiropas formātu elektroniskajām pacienta medicīniskajām kartēm. Tomēr mūsu priekšlikums ir plašāks — mēs aicinām radīt pilnvērtīgu Eiropas elektronisko pacienta medicīnisko karti.”
Hronisko slimību un multimorbiditātes pieaugums Eiropā palielina izmaksas un pieprasījumu pēc resursiem visās dalībvalstīs.
ES dalībvalstis veselības aprūpei tērē vidēji 8,3 % no sava IKP. Veselības aprūpes izdevumi attiecībā pret IKP visaugstākie ir Vācijā (11,2 %), Zviedrijā (11 %) un Francijā (11 %). Turpretī Polijā, Luksemburgā un Latvijā veselības aprūpes izdevumi veidoja mazāk nekā 6,5 % no IKP, bet Eiropas Savienībā zemākais rādītājs, proti, 5 %, bija Rumānijā ( Eurostat ).
Veselības aprūpes digitālie risinājumi palīdz samazināt medicīnisko konsultāciju laiku un atvieglo pacientu ārstēšanai nepieciešamo dažādo jomu koordināciju.
Veselības aprūpes nozares digitalizācija ir īpaši svarīga, lai novērstu izolāciju un uzlabotu individualizētu palīdzību iedzīvotājiem, kas dzīvo lauku apvidos, attālos reģionos, salās un mazapdzīvotās teritorijās.
Komitejas locekļi atgādina, ka, runājot par elektronisko pacienta medicīnisko karšu sistēmām, visā ES joprojām pastāv savstarpēji nesaderīgi formāti un standarti.
RK aicina Eiropas Komisiju virzīt jaunus izmaksu atlīdzināšanas modeļus, kas attiektos uz digitālās inovācijas ieviešanu un būtu orientēti, piemēram, uz maksājumu atbilstīgi rezultātiem veselības jomā, lai tādējādi e-veselības un m-veselības jomā popularizētu to uzņēmumu darbības modeļus, kas kvalitatīvus pakalpojumus piedāvā ar digitālo tehnoloģiju palīdzību.
ES pilsētas un reģioni aicina dalībvalstis nelokalizēt pakalpojumus, jo tie ne vienmēr ir drošāki, un veicināt atvērtu starptautisko standartu izmantošanu, lai nerastos atkarība no kāda konkrēta pakalpojumu sniedzēja.
Vietējā līmeņa vadītāji uzskata, ka ir ļoti svarīgi izveidot saikni starp piedāvājumu un pieprasījumu un veicināt digitālo risinājumu kopīgu radīšanu.
Komitejas locekļi aicina Komisiju izvērtēt, vai nebūtu iespējams ieviest vienotu identifikatoru ģenētiskiem pētījumiem, kas Eiropas iedzīvotājiem veikti ar viņu piekrišanu un klīnisku apsvērumu dēļ. Tas ļautu informāciju izmantot profilakses, diagnosticēšanas un ārstēšanas pasākumiem.
RK aicina ieviest ES akreditācijas, sertificēšanas un apstiprināšanas sistēmu jaunām lietojumprogrammām un ierīcēm, kas paredzētas pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem, lai noteiktu, kuras patiešām uzskatāmas par lietderīgām vai pat ieteicamām ar veselības aprūpes speciālista norīkojumu. Tas samazinātu birokrātiju, proti, vienā dalībvalstī apstiprinātus risinājumus varētu bez problēmām tirgot citā valstī.
Eiropas Reģionu un pilsētu 8. samits
Eiropas Reģionu un pilsētu 8. samitā , kas notiks 14. un 15. martā Bukarestē, pulcēsies vairāk nekā 500 Eiropas, valstu, reģionālo un vietējo pašvaldību vadītāju no visām ES dalībvalstīm, lai apspriestu pašvaldību ieguldījumu debatēs “Eiropas nākotne”. Samita nosaukums būs “ (Re) New EUrope ”, un tas notiks divas nedēļas pirms Apvienotās Karalistes paredzamās izstāšanās no Eiropas Savienības 29. martā un divus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Samits būs visas Savienības pilsētu mēru, reģionālo pašvaldību priekšsēdētāju un citu vēlētu vietējo un reģionālo pārstāvju šā gada lielākais politiskais saiets.
Lai aktīvi iesaistītos debatēs par Eiropas nākotni, pasākumā pulcēsies arī 100 jauni vietējā un reģionālā līmeņa politiķi. Klātesot 20 iesaistīto reģionu pārstāvjiem, samitā tiks oficiāli uzsākta arī Eiropas Reģionu komitejas iniciatīva, proti, sāks darboties jauns Reģionālo centru ( Hubs ) tīkls ( #RegHub ).
Ja vēlaties piedalīties pasākumā, lūdzam reģistrēties ES Rumānijas prezidentūras izveidotajā plašsaziņas līdzekļu akreditācijas lapā (termiņš: 1. marts). Atgādinām, ka plašsaziņas līdzekļu akreditāciju varēs saņemt tikai reģistrējušies žurnālisti.
Kontaktpersona : David Crous | david.crous@cor.europa.eu | +32 (0) 470 88 10 37