Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
ES budžets: ja ES samazinās reģionālos ieguldījumus, cietīs klimata aizsardzības pasākumi vietējā līmenī  

Eiropas Savienībai jāsaglabā spēcīga reģionālā politika, lai izpildītu savas starptautiskās saistības samazināt oglekļa emisijas — tā 22. februārī paziņoja ES vietējo un reģionālo politiķu līderis.

Eiropas Reģionu komitejas (RK) priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs (Karl-Heinz Lambertz) uzstājās pasākumā par godu 10. gadskārtai, kopš darbojas Eiropas Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā, kurš, viņaprāt, ir “pārspējis visas prognozes” un kļuvis par “īstu Eiropas veiksmes stāstu”. Pilsētas mēru pakts Eiropā sāka darboties 2008. gadā ar mērķi atbalstīt visas pilsētas un reģionus, kas brīvprātīgi vēlas pārsniegt ES emisiju samazināšanas mērķi. Par pasaules mēroga iniciatīvu pakts kļuva 2016. gadā, kad tas tika apvienots ar Globālo Mēru paktu.

Uzstādamies Eiropas Parlamentā kopā ar Parlamenta priekšsēdētāju Antonio Tajāni ( Antonio Tajani ), RK priekšsēdētājs Lambercs teica: “Pirms desmit gadiem neviens nedomāja, ka šai augšupējai klimata aizsardzības kustībai pievienosies vairāk nekā 9000 pilsētu un ka tā izplatīsies visā pasaulē. Taču vietējā līmeņa vadītāji saprot, ka vidi saudzējoša ekonomika, tīrs gaiss un ilgtspējīga apgāde ar veselīgu pārtiku uzlabo iedzīvotāju dzīves apstākļus. Pilsētas un reģioni ir atbilde uz klimata pārmaiņu un enerģētikas problēmu, un tie pārņem vadību. Valstu valdībām tas ir formāli jāatzīst, oficiāli piešķirot pilsētām un reģioniem vietu pie sarunu galda pasaules līmeņa sarunās par klimata pārmaiņām.”

Pasākumā, kas notika dienu pirms ES valstu vadītāju sanāksmes, kurā plānots apspriest nākamo ES budžetu, priekšsēdētājs Lambercs norādīja: “Ja Eiropa vēlas arī turpmāk būt līdere klimata aizsardzības jomā, ja mēs vēlamies Eiropu atkal padarīt zaļu, Eiropas Savienībai ir jānodrošina, lai vietējā un reģionālā līmeņa vadītājiem būtu pieejams pietiekams finansējums. Tas nozīmē, ka ES kohēzijas politikai — kas klimata aizsardzības pasākumiem šobrīd atvēl vairāk nekā 25 % no sava budžeta — ir jābūt spēcīgai un efektīvai arī turpmāk. No kohēzijas politikas līdzekļiem mūsu reģionos un pilsētās tiek finansēti vietēja līmeņa rīcības plāni klimata aizsardzības un enerģētikas jomā, ieguldījumi energoefektivitātē, atjaunojamajos energoresursos un ilgtspējīgā sabiedriskajā transportā. Kohēzijas politikas vājināšana nopietni ietekmētu mūsu iespējas radīt zaļās darbvietas, samazināt oglekļa emisijas un pāriet uz mazoglekļa ekonomiku.”

Viņš mudināja klimata pasākumu atbalstītājus iestāties par spēcīgu, efektīvāku, atpazīstamu un ikvienam reģionam un pilsētai pieejamu ES kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada. Komiteja — 350 ES vietējā un reģionālā līmeņa vadītāju asambleja — ir iesniegusi visaptverošus ieteikumus šīs politikas uzlabošanai. Kopā ar vadošajām Eiropas reģionu un pilsētu apvienībām tā ir arī izveidojusi #CohesionAlliance, proti, koalīciju, kuras locekļi uzskata, ka ES kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt vienam no ES nākotnes pīlāriem. Tas bija galvenais vēstījums arī priekšsēdētāja Lamberca 21. februārī Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam (Donald Tusk) adresētā vēstulē, kurā viņš aicina palielināt ES budžetu līdz 1,3 % no 27 ES valstu nacionālā kopienākuma.

Piezīmes redaktoriem:

• Ceremonijā par godu desmit gadiem, kopš sācis darboties Eiropas Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā, uzstājās pilsētu mēri no visas Eiropas un trīs Eiropas komisāri — Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs (Maroš Šefčovič), komisārs Migels Ariass Kanjete (Miguel Arias Cañete) un komisārs Karlušs Muedešs (Carlos Moedas). Eiropas Pilsētas mēru paktu klimata un enerģētikas jomā finansē Eiropas Komisija.

Bez RK priekšsēdētāja Lamberca pasākumā uzstājās vēl trīs RK locekļi: Mursijas reģiona priekšsēdētājs Fernando Lopess Mirass (Fernando López Miras)(ES/PPE), Seviļas mērs Huans Espadass Sehass (Juan Espadas Cejas)(ES/PSE) un Prešovas mēre Andrea Turčanova (Andrea Turčanová)(SK/PPE). RK, kas ir Pilsētas mēru pakta politiskā aizbildne, 2015. gadā iesaistījās debatēs par šīs kustības globalizāciju un izstrādāja ieteikumus. Ziņotāja bija Kata Tito (Kata Tűttö)(HU/PSE).

Pilsētas mēru pakta parakstītāji Eiropā ir samazinājuši savas emisijas par aptuveni 23 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tas ir aptuveni pielīdzināms ES kopējam mērķim līdz 2020. gadam panākt samazinājumu par 20 %.

ES mērķis ir vismaz 20 % no budžeta atvēlēt rīcībai klimata politikas jomā. Eiropas Komisijas 2017. gada dati liecina, ka kopš 2014. gada ar klimatu saistītiem projektiem novirzīti vairāk nekā 25 % no kohēzijas politikas finansējuma. No 73 miljardiem EUR, kas šim nolūkam iztērēti kopš 2014. gada, 22 miljardi EUR ieguldīti vides aizsardzībā, 16,5 miljardi EUR — centienos pielāgoties klimata pārmaiņām un riska novēršanas projektos, 15,5 miljardi EUR — transporta un enerģētikas tīklos un 11 miljardi EUR — pasākumos (piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanā), kas sekmē mazoglekļa ekonomikas attīstību. Eiropas kohēzijas fondu ieguldījums 2015. gada Parīzes nolīgumā noteikto klimata politikas mērķu sasniegšanā aplūkots Eiropas Parlamenta 2017. gada pētījumā.

• Fotoattēli ir pieejami Flickr.

Kontaktpersona:

Andrew Gardner

Tālr.: +32 473 843 981

andrew.gardner@cor.europa.eu

Kopīgot :