Gadu pēc Eiropas sociālo tiesību pīlāra pasludināšanas joprojām nav atbildēts svarīgs jautājums: kā izpildīt valstu un valdību vadītāju 2017. gada novembrī Gēteborgas sociālajā samitā dotos solījumus? Starpiestāžu konferencē, ko pirmdien rīkoja Eiropas Reģionu komiteja (RK), reģionu un pilsētu pārstāvji ES komisārei Mariannai Teisenai ( Marianne Thyssen ) norādīja, ka ar ES kohēzijas politiku ir jāturpina atbalstīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, aktīvi iesaistoties vietējām un reģionālajām pašvaldībām.
Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Karls-Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ) izteicās: “Eiropas Savienībai pastāvīgi jācenšas uzlabot savu iedzīvotāju iespējas, radot pienācīgas darbvietas un nodrošinot veselības aizsardzību tā, lai neviens netiktu aizmirsts. Ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru sociālā aizsardzība un iekļautība atkal ir izvirzītas ES darba kārtības centrā, taču pīlāra īstenošanai ir vajadzīga kopīga apņemšanās visos pārvaldības līmeņos. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums vajadzīgs vērienīgs ES budžets un spēcīga kohēzijas politika pēc 2020. gada. Reģioni un pilsētas ir gatavi atjaunot Eiropu, taču ES fondu — it īpaši Eiropas Sociālā fonda — līdzekļu samazināšana vai centralizēšana kavēs mūsu ieceres.”
Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena sacīja: “Mūsu rīcībpolitikas var būt lokālas, bet izaicinājumi, ar ko saskaramies, ir Eiropas mēroga vai pat globāli. Reģionu komiteja formulē risinājumu šim uzdevumam — jūs palīdzat mums domāt kontinenta līmenī, bet rīkoties lokāli. Eiropas sociālo tiesību pīlārs darbojas tāpat. Tas risina kontinentāla mēroga problēmas ar rīcību ne tikai Eiropas, bet arī valstu, reģionālajā un vietējā līmenī.”
Tā kā RK uzskata, ka sociālās tiesības jāpielīdzina ekonomiskajām tiesībām, tā ir aicinājusi ES Līgumos ieviest sociālā progresa sadaļu un izvirzīt dalībvalstīm saistošus sociālos mērķus. Tā arī uzskata, ka rezultātu pārskatā, kas atbalsta Eiropas sociālo tiesību pīlāru, vajadzētu iekļaut teritoriālus datus, lai pievērstos reģionu atšķirībām. Reģioni un pilsētas aicina arī plaši mobilizēt prasmes un izglītību, lai palielinātu ieguldījumus cilvēkkapitālā un uzlabotu prasmju saderību ar darba tirgus vajadzībām.
RK Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisijas ( SEDEC ) priekšsēdētājs un Larjohas autonomā apgabala ministru prezidents Hosē Ignasio Seniseross ( José Ignacio Ceniceros ) paskaidroja: “Sociālās un ekonomiskās atšķirības starp Eiropas reģioniem un to iekšienē ir postošu demogrāfisko pārmaiņu, intelektuālā darbaspēka emigrācijas, kā arī imigrācijas un populisma cēlonis. Ar pienācīgu finansējumu un stingru politisko gribu sociālo tiesību pīlārs var kļūt par ieroci pret nevienlīdzību un atstumtību, un tiem no mums, kuriem ir mazāk paveicies, nodrošināt nepieciešamo apmācību un prasmes, lai ienāktu konkurences pilnā darba tirgū un kļūtu par aktīviem un produktīviem kopienas locekļiem.”
Altenkirhenas mērs un RK ziņotājs par Eiropas sociālo tiesību pīlāru Haincs-Joahims Hefers ( Heinz-Joachim Höfer ) (DE/PSE) uzsvēra: “Lai Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi visiem eiropiešiem kļūtu par īstenību, mēs no Eiropas Komisijas sagaidām daudz lielāku vērienu un ātru rīcību. Mēs joprojām gaidām Eiropas stratēģiju attiecībā uz cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, Eiropas nabadzības apkarošanas plānu, lai samazinātu to cilvēku skaitu, kas pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, un atbilstīgus pasākumus platformās nodarbinātu darbinieku aizsardzībai. Vēl lielākas bažas raisa fakts, ka 2021.–2027. gada periodā plānotie budžeta samazinājumi, piemēram, Eiropas Sociālajā fondā, kavēs sekmīgu pīlāra īstenošanu it īpaši atpalikušajos reģionos.”
Eiropas Parlamenta Marija Žoao Rodrigesa ( Maria João Rodrigues ) (PT/S&D) arī uzsvēra, ka “ar nākamo ES budžetu būtu jāpilda Gēteborgā dotie solījumi: veidot taisnīgāku Eiropu un stiprināt ES sociālo dimensiju pirms 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Vietējās un reģionālās pašvaldības būtu pienācīgi jāiesaista nākamo budžeta programmu sagatavošanā un īstenošanā. To īpašās zināšanas par reģionālajām un vietējām vajadzībām padara tās par īpašiem partneriem sociālo tiesību pīlāra efektīvā īstenošanā”.
ES Padomes prezidentvalsti Austriju pārstāvēja pirmais padomnieks Andrē Rupehters ( Andrä Ruppechter ), kurš norādīja, ka centieni panākt ekonomisko un sociālo konverģenci var Eiropas ekonomiku padarīt stabilāku un produktīvāku.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) priekšsēdētājs Luka Žajē ( Luca Jahier ) secināja: “Ja vēlamies, lai šis pīlārs kalpotu visu iedzīvotāju labklājībai, EESK un RK ir jāapvieno spēki. Abām Komitejām ir vislabākās iespējas novērtēt tā īstenošanu gan no teritoriālā, gan no pilsoniskās sabiedrības skatupunkta. Mums ir steidzami jānovērš šķeļošā nevienlīdzība un jāpanāk pārmaiņas, pēc kurām ilgojas iedzīvotāji.”
Fotogalerija
Plašāka informācija:
Nākamajam budžeta periodam no 2021. gada līdz 2027. gadam Eiropas Komisija ierosina elastīgāku un vienkāršāku pašreizējā Eiropas Sociālā fonda versiju, apvienojot vairākus līdzšinējos fondus un programmas. Jaunais Eiropas Sociālais fonds Plus atbalstīs Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus un Eiropas pusgada ieteikumu īstenošanu. Tomēr finansējuma apjoms kopumā būtu samazinājies par apmēram 6 %. RK atzinuma projektā , ko paredzēts pieņemt decembra plenārsesijā (ziņotāja — Susana Diasa Pačeko ( Susana Díaz Pacheco ) (ES/PSE), Andalūzijas reģiona priekšsēdētāja), pausts arī brīdinājums, ka fonda pārvaldības centralizācija nedrīkst notikt uz vietējo un reģionālo pašvaldību rēķina.
Kontaktpersona:
Lauri Ouvinen
Tālr. +32 22822063
lauri.ouvinen@cor.europa.eu