ES reģioni un pilsētas sākt veidot aliansi turpmākajai kohēzijas politikai

Tā kā gaidāmas sarunas par ES budžetu, Eiropas Reģionu komiteja apvieno spēkus ar teritoriālajām apvienībām un mudina visus attiecīgos dalībniekus ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī veidot aliansi, kas iestāsies par stipru un vērienīgu kohēzijas politiku pēc 2020. gada.

Tādas jaunas prioritātes kā aizsardzība, drošība, robežkontrole un Brexit ietekme uz ES budžetu varētu apdraudēt 27 dalībvalstīm paredzēto un tām visnozīmīgāko ieguldījumu politiku, kurai līdz 2020. gadam atvēlēti 454 miljardi euro. Tādēļ šodien Reģionu komitejā izskanēja priekšlikums veidot jaunu atvērtu aliansi.

Alianses mērķis ir informēt par pēdējos desmit gados īstenotās kohēzijas politikas pievienoto vērtību un efektivitāti un tādā veidā nodrošināt, ka, lemjot par nākamo ES budžetu, tiek ņemti vērā viedokļi, ko pauž simtiem tūkstoši labuma guvēju, proti, reģionālās un vietējās pašvaldības, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), nevalstiskās organizācijas, skolas, augstskolas, kultūras organizācijas utt.

Pēc atzinuma “Kohēzijas politikas nākotne pēc 2020. gada” nesenās pieņemšanas un tā kā jūnija beigās notiks 7. Kohēzijas forums, Komiteja sadarbībā ar vadošajām teritoriālajām apvienībām sākusi saturīgas debates, kuru mērķis ir atspēkot pret kohēzijas politiku vērsto kritiku un vienlaikus aktivizēt visu atbalstītāju sadarbību.

“Kohēzijas politika nav labdarība, bet pienākums. ES iedzīvotāji mūsu reģionos un pilsētās vēlas, lai tā būtu stiprāka, vienkāršāka un efektīvāka. Tādēļ pēc mūsu atzinuma pieņemšanas mēs cenšamies veidot plašu aliansi, kas iestāsies par stipru kohēzijas politiku pēc 2020. gada,” teica RK ziņotājs, Saksijas-Anhaltes federālās zemes valsts sekretārs un Reģionu komitejas PPE grupas priekšsēdētājs Mihaels Šnaiders ( Michael Schneider ) , kurš piebilda: “Šis nav sabiedrisko attiecību triks, bet gan plaša mobilizācija, kas atvērta pilsētām, reģioniem, teritoriālām apvienībām, valstu valdībām, ES iestādēm, augstskolām, MVU un pilsoniskajai sabiedrībai.”

“Pateicoties ar kohēzijas politiku saistītajiem ieguldījumiem, mūsu pilsētas ir kļuvušas dzīvei piemērotākas un iekļaujošākas,” norādīja Gentes mērs un EUROCITIES priekšsēdētājs Daniels Termonts ( Daniël Termont ) , kurš uzsvēra: “Šī politika ir spilgta Eiropas solidaritātes izpausme un paver lielas iespējas parādīt mūsu iedzīvotājiem Eiropas radītās priekšrocības. Lai turpmākā politika būtu stiprāka, jāpanāk, ka pilsētas tiek tieši iesaistītas lemšanā par struktūrfondu stratēģiskiem ieguldījumiem. Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu, ka finansējums atbilst vietējām vajadzībām, vairotu vietējā līmeņa ieinteresētību un paaugstinātu finansējuma izlietošanas efektivitāti.”

Pārstāvot Eiropas Pašvaldību un reģionu padomi ( CEMR ) , tās runaspersona kohēzijas politikas jautājumos un Sālas mēre Karola Gunarsone ( Carola Gunnarsson ) norādīja: “Kohēzijas politika ir instruments, kas cilvēkus pārliecina, ka ES rūpējas par viņiem un ka visi pārvaldes līmeņi var sadarboties, lai risinātu pašreizējās problēmas. Ja ES atteiksies no kohēzijas politikas, būtiska Eiropas projekta satura daļa ies zudumā. Ar šo aliansi pilsētu mēri un reģionu vadītāji vēlas saglabāt stipru kohēzijas politiku, kas spēj reaģēt uz mūsu iedzīvotāju vajadzībām.”

Eiropas Perifēro piejūras reģionu konferenci ( CRPM ) pārstāvēja Vesterbotenas reģiona (Zviedrija) izpildkomitejas priekšsēdētājs Ēriks Bergkvists (Erik Bergkvist) , kurš teica: “Eiropas teritorijām ir atšķirīgas problēmas, tostarp ģeogrāfiskas, ekoloģiskas un sociālas grūtības, un nevar būt viens visiem gadījumiem piemērots Eiropas risinājums. Tādēļ, lai sasniegtu ES mērķi, proti, panāktu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un stimulētu izaugsmi, ir vajadzīga kohēzijas politika, kurai ir stiprāka teritoriālā dimensija. Mums vajadzīga tāda kohēzijas politika, kura vairāk atzīst Eiropas teritoriālo daudzveidību, ir elastīgāka attiecībās ar noteiktiem ģeogrāfiskajiem reģioniem un kurā tiek piemērota teritoriāla pieeja un radīta dažādu pārvaldes līmeņu sinerģija. Tikai tad kohēzijas politika varēs atraisīt visu Eiropas reģionu potenciālu.”

“Vajadzīgs, lai gandrīz katrā dalībvalstī aktīvāk tiktu pausts atbalsts kohēzijas politikai,” teica RK priekšsēdētājs Marku Markula ( Markku Markkula ) , kurš attiecīgās ieinteresētās personas mudināja apvienot spēkus: “Tā kā sākas sarežģītas sarunas par turpmāko ES budžetu, Komiteja ir gatava nodrošināt šo viedokļu uzklausīšanu Briselē. Tādēļ mēs gribam veidot aliansi, kas aizstāv kohēzijas politiku un ir atvērta tiem, kas tic tādām ES pamatvērtībām kā solidaritāte un partnerība.”