Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Pēc Covid-19 krīzes īstenojamais atveseļošanas plāns ir iespēja īstenot patiešām zaļu revolūciju  

Šajā intervijā viedokli pauž Andalūzijas autonomā apgabala ministru prezidents Huans Manuels Moreno (Juan Manuel Moreno), kurš ir arī ziņotājs par jauno Eiropas Klimata aktu, proti, iesniegto juridiski saistošo priekšlikumu līdz 2050. gadam panākt, ka Eiropa kļūst par pirmo klimatneitrālo kontinentu.

Andalūzijas reģiona priekšsēdētāja Huana Manuela Moreno (ES/PPE) izstrādātais atzinuma projekts par Klimata aktu ir pieejams šeit visās ES oficiālajās valodās. Dokumentu apspriedīs un par to balsos nākamajā ENVE komisijas sanāksmē 8. jūnijā . Galīgais balsojums un pieņemšana ir plānota plenārsesijā, kura notiks
1.–2. jūlijā un kurā paredzētas augsta līmeņa debates par Eiropas zaļo kursu.

Priekšlikumu par Klimata aktu Eiropas Komisija publicēja pirms Covid-19 uzliesmojuma, proti, laikā, kas bija pavisam citāds nekā pašreizējais. Vai centieniem panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam arī turpmāk vajadzētu būt ekonomiskās un sociālās atveseļošanas plāna prioritātei?

Protams, šim mērķim arī turpmāk jābūt prioritātei, jo šī atveseļošana ir lieliska iespēja. Jāatceras, ka pirms pašreizējās situācijas mūsu sabiedrība jau bija ierauta rūpnieciskajā revolūcijā un centās tikt galā ar globālās sasilšanas sekām. Risinājumi, kas mums vajadzīgi, lai pārvarētu sociālās un ekonomiskās problēmas, ar kurām pašlaik saskaramies, ir arī iespēja novirzīt mūsu sabiedrību uz ilgtspējīgu un noturīgāku attīstības modeli un panākt mūsu ekonomikas klimatneitralitāti. Pēc Covid-19 krīzes īstenojamais atveseļošanas plāns ir iespēja īstenot patiešām zaļu revolūciju. Tāpēc vairāk jāizmanto atjaunojami enerģijas avoti, jāveicina energoefektivitātes un infrastruktūras efektivitātes paaugstināšana un jāturpina veidot ilgtspējīgas transporta sistēmas, vienlaikus īpašu uzmanību veltot darbvietu radīšanai.

Eiropas Komisijas priekšlikums par Eiropas Klimata aktu pēc tā publicēšanas tika kritizēts par vērienīguma trūkumu. Kādā ziņā tas varētu būt vērienīgāks?

Andalūzijas valdība uzskata, ka ierosinātajā Eiropas Klimata aktā minētais saistošais mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti ir pietiekami vērienīgs un ka tas ir liels izaicinājums visai Eiropas Savienībai. Tā kā veicamas vērienīgas sociālas, tehnoloģiskas un ekonomiskas pārmaiņas, uzskatām, ka ir svarīgi pēc iespējas ātrāk ES un valstu līmenī izvirzīt jaunus mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam.

Andalūzija ir pieņēmusi reģiona klimata aktu. Jūsuprāt, kurās jomās pašvaldības var sniegt lielāku ieguldījumu un vairāk ietekmēt virzību uz klimatneitralitāti? Kāpēc pašvaldības šajās jomās var paveikt vairāk nekā valstu valdības?

Dažas no oglekļietilpīgajām nozarēm, kurās mums jārīkojas, ir pašvaldību kompetencē. Te minams transports, mājokļi un publiskās ēkas, kā arī atkritumu apsaimniekošana. Ir skaidrs, ka reģionāla un vietēja pieeja klimata pārmaiņu ierobežošanai ir svarīga, jo globālā sasilšana reģionus ietekmē atšķirīgi un atkarībā no vairākiem faktoriem. Tāpēc ir jāveido visu pārvaldības līmeņu koordinācijas mehānismi, lai klimata politikas pasākumu plānošana un īstenošana katrā teritorijā būtu savstarpēji papildinoša un saskaņota un lai tādā veidā optimizētu līdzekļu izlietošanu un gūtu labākus rezultātus.

Vai uzskatāt, ka vienots Eiropas Klimata akts spēj pienācīgi atspoguļot Eiropas reģionu lielo ģeogrāfisko, sociālo un ekonomisko daudzveidību un būt šai daudzveidībai piemērots?

Tieši Eiropas Savienības reģionu sociālekonomiskās un ģeogrāfiskās daudzveidības dēļ mums ir vajadzīgs vienots tiesību akts, kas darbojas kā vienots satvars. Tāds pats princips ir Eiropas projekta pamatā. Tā kā vietējie un reģionālie apstākļi ir atšķirīgi, ir jāpanāk visu pašvaldību aktīva iesaiste jaunā Klimata akta izstrādē un īstenošanā. Pašvaldības ir publiskās pārvaldes iestādes, kas ne tikai atrodas iedzīvotājiem vistuvāk, bet arī atbild par jauno tiesību aktu īstenošanu vietējā līmenī. Tāpēc tās ir efektīvs instruments teritoriālo atšķirību mazināšanai un noturīgākas sabiedrības veidošanai.

Kādus grozījumus priekšlikumā par Eiropas Klimata aktu Jūs ierosinātu, lai nodrošinātu, ka reģioni un pilsētas tiek vairāk ņemti vērā un iesaistīti šajā procesā?

Reģionāliem un vietējiem faktoriem ir būtiska nozīme klimatneitralitātes stratēģiju un rīcības plānu izstrādē. Vērtējot un analizējot neaizsargātību un riskus, kā arī prognozējot turpmākās attīstības scenārijus, ir jāņem vērā sociālekonomiskie, ģeogrāfiskie un ar klimatu saistītie rādītāji. Nacionālie enerģētikas un klimata plāni ir jāpapildina ar reģionālajiem un vietējiem plāniem, ievērojot tādus pašus kritērijus, piemēram, rentabilitāte, ekonomiskā efektivitāte un energoefektivitāte, taisnīgums un solidaritāte. Pašvaldībām ir nozīmīga loma pasākumos, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un to ierobežošanu. Tāpēc reģionālas dimensijas iekļaušana palielinātu izredzes sasniegt kopīgo mērķi, ko esam izvirzījuši. Proti, 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules kontinentu.

Piezīmes

ENVE komisijas 8. jūnija sanāksmes darba kārtība un sanāksmē izskatāmo atzinumu projekti ir pieejami šeit .

ES Klimata akts: pilsētas un reģioni pieprasa piecu gadu rīcības plānu . Reaģējot uz 4. martā publiskoto Eiropas Komisijas priekšlikumu par Eiropas Klimata aktu , Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ) aicināja Eiropas Savienību izstrādāt 5 gadu rīcības plānu un visus reģionus un pilsētas iesaistīt centienos panākt klimatneitralitāti. Paziņojumu presei skatīt šeit .

Kontaktinformācija presei:

David Crous

Tālr. +32 (0) 470 88 10 37

david.crous@cor.europa.eu