Eiropas Reģionu komitejas Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisijas ( ENVE ) locekļi virtuālā sanāksmē pārrunāja, kā pēc Covid-19 nodrošināt atveseļošanu, kas būtu zaļa un iekļaujoša un, gaidot novembrī plānoto ANO klimata samitu Glāzgovā, ietvertu plašākas klimatiskās ieceres. Sanāksmē tika prezentēti četri atzinumu projekti: drošība un ilgtspēja ķīmisko vielu jomā, ES Energosistēmas integrācijas stratēģija, jūras vides aizsargāšana un Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana ceļā uz COP 26 .
Atklājot sanāksmi, Seviļas mērs un RK ENVE komisijas , kā arī darba grupas Zaļais kurss vietējā līmenī priekšsēdētājs Huans Espadass ( Juan Espadas ) (ES/PSE) paziņoja: “ Gaidot COP 26, Eiropas Savienībai ir ne tikai jārāda piemērs tādu klimata mērķu izvirzīšanā, kas ļaus līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, bet arī jāizstrādā konkrēti risinājumi, kā pienācīgi iesaistīt pašvaldības. Edinburgas deklarācija par biodaudzveidību liecina, ka tas ir iespējams, un es ceru, ka Glāzgovā mēs panāksim pilsētu un reģionu līdzīgu iesaistīšanu. Bez pašvaldībām klimatiskā pārkārtošanās nav iespējama, tāpēc to loma ir pilnībā jāņem vērā.”
Sanāksmē notika debates, kā nodrošināt zaļu atveseļošanu no Covid-19, un tajās uzstājās Basku zemes valdības pārstāve Amaja Barredo ( Amaia Barredo ) , kura pašlaik vada Regions4 – reģionālo pašvaldību tīklu ilgtspējīgas attīstības jomā. Uzstājās arī Roterdamas mēra vietnieks un ICLEI loceklis Arno Bonte ( Arno Bonte ) un Jacques Delors institūta pārstāve Olalija Ruvio ( Eulalia Rubio ) .
Globālās klimatrīcības apspriešanā ar locekļiem iesaistījās EP deputāte un apvienotās grupas “Klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība un ilgtspējīga attīstība” līdzpriekšsēdētāja Marija Spiraiki ( Maria SPYRAKI ) (EL/PPE) , UNFCCC Klimata pārmaiņu mazināšanas direktors un Komunikācijas un iesaistes nodaļas direktora p. i Džeimss Grabērs ( James Grabert) , Climate-KIC izpilddirektore Kerstina Danlopa (Kirsten Dunlop) un Eiropas Komisijas CLIMA ĢD Starptautisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks, ES delegācijas vadītāja vietnieks ANO konvencijas par klimata pārmaiņām pušu konferencē Dimitrioss Zevgolis ( Dimitrios Zevgolis ) .
Locekļi nobalsoja par RK un ENER ĢD ciešākas sadarbības nolīgumu, kurā izklāstīti kopīgi pasākumi sekmīgai renovācijas viļņa izvēršanai.
ENVE komisijas locekļi apsprieda šādus četrus atzinumu projektus:
“Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana ceļā uz COP 26” Tā ziņotājs – Otēnas mērs Vensāns Šovē ( Vincent Chauvet ) (FR/RE) – sacīja: “Mans galvenais nolūks ir piedāvāt līdzsvaru starp vērienīgajiem ES klimata mērķiem 2030. gadam un to, ko dažādās pilsētas un reģioni spēj īstenot šodien. Taču tas nav pašmērķis – es cenšos noskaidrot, kas jādara, lai radītu pārmaiņu vilni visā Eiropā, eksportētu šo “slepeno sastāvdaļu” un pieprasītu oficiālu lomu pilsētām un reģioniem un to ieguldījumam COP 26.”
Atzinuma “Klimatneitrālas ekonomikas dzinējspēks: ES Energosistēmas integrācijas stratēģija” projektu izstrādājis Liepājas mēra vietnieks Gunārs Ansiņš (LV/RE) : “ ES Energosistēmas integrācijas stratēģijai ir nozīme vietējo un reģionālo pašvaldību ekonomikas atveseļošanā it īpaši pēc Covid-19 krīzes. Vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī ir būtiski izvirzīt mērķi “energoefektivitāte vispirms”. Tāpat arī energosistēmas integrācija var vietējām un reģionālajām pašvaldībām palīdzēt panākt augstāku energoefektivitāti, jo pieejamie resursi tiktu izmantoti pārejai uz efektīvākām energotehnoloģijām.”
Ziņotājs atzinuma projektam “Drošība un ilgtspēja ķīmisko vielu jomā: Eiropas pilsētās un reģionos veidot no toksiskām vielām brīvu vidi” ir Mazovijas vojevodistes maršals Adams Struziks ( Adam Struzik ) (PL/PPE) : “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija ir nozīmīgs elements ekonomikas politikā, kas ir balstīta zaļos risinājumos. Tās ieviešanas rezultātus gaida gan reģioni, gan sabiedrība. Šajā atzinumā vēlamies norādīt uz reģionu lomu tās īstenošanā, īpaši pievēršoties iedzīvotāju veselībai un videi. Stratēģija ir izdevība ar inovāciju uzlabot konkurētspēju.”
Projektu RK atzinumam par jūras vides aizsardzību izstrādājusi ziņotāja Emma Norēna ( Emma Nohrén ) (SE/Zaļie) : “Ja neko nedarīsim okeānu labā, mūsu planēta ies bojā. Vērtīgo laiku jau esam zaudējuši un ekoloģisko situāciju ES jūrās tā arī neesam uzlabojuši. Ir laiks rīkoties! Atbrīvojot ES pašvaldību milzīgo spēku, atvērtos slūžas reālai rīcībai mūsu jūru laba stāvokļa atjaunošanā.”
Plašāka informācija
“Zaļais kurss vietējā līmenī” ir jauna RK iniciatīva, kuras mērķis ir Eiropas zaļā kursa centrā izvirzīt pilsētas un reģionus un nodrošināt, ka gan ES ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija, gan atveseļošanas plāni pēc Covid-19 sniedz tiešu finansējumu pilsētām un reģioniem un materializējas reālos projektos ikvienā apgabalā. Zaļais kurss vietējā līmenī tika uzsākts 2020. gada 15. jūnijā , izveidojot īpašu darba grupu. Lai iedvesmotu un paātrinātu rīcību, Zaļais kurss vietējā līmenī ietver tiešsaistes karti ar 200 paraugprakses piemēriem.
Kontaktpersona:
David Crous
+ 32 (0) 470 88 10 37
david.crous@cor.europa.eu