Neskatoties uz to, ka cīņā ar ārkārtas situāciju reģioni un pilsētas sniedz nozīmīgu ieguldījumu, vairums no tiem nav iesaistīti laikposmam pēc Covid-19 krīzes paredzēto atveseļošanas plānu sagatavošanā. Par to liecina RK organizētās apspriešanās rezultāti. Eiropas Komisija apņemas valstu plānu novērtēšanā ņemt vērā šo būtisko faktoru.
RK un Eiropas Pašvaldību un reģionu padomes ( CEMR ) nesen veiktās apspriešanās rezultāti liecina, ka daudzas ES dalībvalstu valdības, gatavodamas atveseļošanas plānus laikposmam pēc Covid-19, nav iesaistījušas reģionus un pilsētas. Šajā saistībā reģionu un pašvaldību vadītāji, kas piedalījās Eiropas Reģionu komitejas (RK) marta plenārsesijā, izteica bažas Valdim Dombrovskim, kas ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā.
Plenārsesijā notika debates par reģionu un pilsētu lomu nacionālo atveseļošanas plānu izstrādē, īstenošanā un pārvaldībā, kā arī tika apspriests jaunais Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns, un pēc tam plenārsesijas dalībnieki tika iepazīstināti ar atzinumu par Eiropas tirdzniecības politikas pārskatīšanu. Šo atzinumu sagatavojis Valonijas premjerministra vietnieks un ekonomikas un tirdzniecības ministrs Villijs Borsī ( Willy Borsus , BE/Renew Europe). Atzinumu oficiāli pieņems plenārsesijas noslēgumā.
Atklājot plenārsesijas debates, RK priekšsēdētājs Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ) uzsvēra, ka “lejupējas pieejas un centralizācija nopietni apdraud atveseļošanai paredzētā ES finansējuma ietekmi. Jānodrošina, ka reģionu, pilsētu un ciematu būtiskais ieguldījums cīņā pret pandēmiju tiek pienācīgi atspoguļots atveseļošanas plānu pārvaldībā, kā arī Eiropas pusgada darbā. Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas apņemšanos valstu plānu izvērtēšanā un apstiprināšanā ņemt vērā šo būtisko faktoru”.
Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis teica: “Dalībvalstis cītīgi strādā, lai izstrādātu atveseļošanas un noturības plānus. Lai tie gūtu praktiskus panākumus uz vietas, svarīga nozīme būs spēcīgai reģionālo un vietējo dalībnieku iesaistei, kā arī sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības atbalstam. Valstu plānos būs jāpaskaidro, kā notiek konsultācijas ar ieinteresētajām personām un kā to rezultāti ir atspoguļoti ierosinātajos ieguldījumos un reformās, un kā tie veicina kohēziju, ņemot vērā vietējās, reģionālās un valstu atšķirības. Arī īstenošanas posmā būs vienlīdz svarīgi iesaistīt pašvaldības un ieinteresētās personas.”
RK locekļi arī apsprieda to, ciktāl ekonomikas atveseļošanos varētu veicināt reformēta ES tirdzniecības politika. Izvērtējot gan ārējos izaicinājumus, piemēram, pastiprināto ģeopolitisko spriedzi, gan iekšējos izaicinājumus, kā Eiropas zaļais kurss un digitālā pārkārtošanās, RK locekļi aicināja pārskatīt ES tirdzniecības politiku, lai to pielāgotu ES visaptverošajām sociālajām un ekonomiskajām ievirzēm. Lai palielinātu ES tirdzniecības politikas leģitimitāti, RK aicināja saistībā ar turpmāko tirdzniecības noteikumu priekšlikumu izstrādi aktīvāk un savlaicīgāk iesaistīt pašvaldības, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas.
Valonijas premjerministra vietnieks un ekonomikas un tirdzniecības ministrs Villijs Borsī ( Willy Borsus ) teica: “Lai pastiprinātu savu pasaules līdera pozīciju virzībā uz atvērtu, taisnīgu, ilgtspējīgu un uz noteikumiem balstītu starptautisko tirdzniecības sistēmu, Eiropas Savienībai ir rūpīgi jāpārskata sava tirdzniecības politika.”
Turklāt diskusija pavēra iespēju vietējiem, reģionālajiem un Eiropas pārstāvjiem iesaistīties pirmajā politiskajā viedokļu apmaiņā par jauno Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu , ar ko ES Komisija nāca klajā pirms divām nedēļām. “Savā ikdienas darbā, pirmajās rindās cīnoties pret pandēmiju, mēs redzējām, ka ārkārtas situācija veselības jomā aizvien vairāk kļūst par ārkārtas situāciju sociālajā jomā. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, jo šis instruments ļaus līdzekļus novirzīt ieguldījumiem sociālajā kohēzijā, pamatojoties uz skaidriem mērķiem, kas jāsasniedz, integrējot ES, valstu un reģionālos resursus un politikas jomas,” sacīja RK Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības un kultūras komisijas ( SEDEC ) priekšsēdētāja Anne Karjalainena ( Anne Karjalainen ) (FI/PSE).
Uzziņai
Eiropas Reģionu komiteja un Eiropas Pašvaldību un reģionu padome ( CEMR ) kopīgi organizēja apspriešanos par pašvaldību iesaisti nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanā. Rezultāti tika izklāstīti RK Ekonomikas politikas komisijas 22. janvāra sanāksmē. Tie liecina, ka tikai dažas valstis ir ņēmušas vērā pašvaldību ieguldījumu. Tas varētu apdraudēt Eiropas atveseļošanas plāna sekmīgu īstenošanu.
Plašāka informācija pieejama šeit .
Eiropas Komisija 2020. gada 16. jūnijā sāka apspriešanos par ES tirdzniecības un ieguldījumu politiku . Apspriešanās pirmais mērķis bija novērtēt, kā tirdzniecības politika var veicināt ātru un ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko atveseļošanos, stiprināt ES konkurētspēju un palīdzēt popularizēt tās vērtības un standartus. Otrais mērķis bija pievērsties tirdzniecības politikas pārskatīšanai, ņemot vērā atvērtas stratēģiskās autonomijas modeli. Šis modelis dos iespēju Eiropas uzņēmumiem, darba ņēmējiem un patērētājiem izmantot atvērtības priekšrocības, vienlaikus esot aizsargātiem no negodīgas prakses, un pastiprināt ES noturību pret nezināmām situācijām nākotnē. RK sniedza ieguldījumu šajā darbā, izstrādājot atzinuma projektu par Komisijas paziņojumu “Tirdzniecības politikas pārskatīšana”.
Eiropas Komisija 4. martā nāca klajā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu . Tajā ir noteikti trīs vērienīgi pamatmērķi, kuri jāņem vērā kā vadmotīvs dalībvalstu un to reģionu politiskajos lēmumos, lai sasniegtu pīlāra mērķus. Šajā nolūkā arī pilnībā jāizmanto dažādie ES fondi, lai piesaistītu sociālos ieguldījumus.
Jaunie pamatmērķi paredz, ka Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam ir jābūt nodarbinātiem vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem, mācībās katru gadu jāpiedalās vismaz 60 % visu pieaugušo un nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits jāsamazina par vismaz 15 miljoniem.
Paziņojums presei par rīcības plānu ir pieejams šeit .
Kontaktpersonas:
Matteo Miglietta
Tālr. +32 (0)470 895 382
matteo.miglietta@cor.europa.eu
Maximilian v. Klenze
Tālr. +32 2 282 2044
Maximilian.vonKlenze@ext.cor.europa.eu