ES pilsētas un reģioni nosaka veidus, kā tie – un ES – var veicināt Ukrainas atjaunošanu, savukārt jauna aptauja liecina par vietējo un reģionālo politiķu stingru apņemšanos palīdzēt Ukrainai.
Eiropas Reģionu komiteja (RK) ir atkārtoti paudusi pilnīgu atbalstu Ukrainai, kura saskārusies ar nāvējošu uzbrukumu vilni, ko Krievija uzsāka 10. oktobrī civilajām teritorijām un pilsētu infrastruktūrām visā Ukrainā. Visā politiskajā spektrā paustie paziņojumi tika apkopoti plenārsesijā, kurā RK pieņēma virkni ieteikumu, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības reģioni un pilsētas var efektīvi un dziļi iesaistīties Ukrainas atjaunošanā. Komitejas atzinumā uzsvērts, ka “īpaša uzmanība” jāpievērš tam, lai atjaunošanas process arī paātrinātu Ukrainas pāreju uz zaļāku un ilgtspējīgāku ekonomiku.
Atzinums parES pilsētu un reģionu lomu Ukrainas atjaunošanā palīdzēs veidot darbu, ko veicEiropas alianse “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai”, kuru jūnijā izveidoja Eiropas Reģionu komiteja (RK) un Ukrainas un Eiropas pašvaldības pārstāvošās apvienības. Pati alianse bija atbilde uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lūgumu.
Atzinuma pieņemšana 11. oktobrī nodrošina, ka pilsētu un reģionu ieteikumi ir izstrādāti savlaicīgi, proti, pirms 25. oktobrī Berlīnē paredzētas starptautiskās konferences, kas veltīta Ukrainas atjaunošanai, un pirms galīgajiem lēmumiem par to, kāda veida platformu Eiropas Komisija veidos Ukrainas atjaunošanas atbalsta koordinēšanai. Atzinumā Eiropas Komisija tiek aicināta ierosināt Ukrainā īstenot augšupēju atjaunošanas procesu, kura pamatā būtu valstī notiekošais labi attīstītais decentralizācijas process.
ZiņotājsDario Nardella (Dario Nardella, IT/PSE), Florences mērs un Eurocities priekšsēdētājs, sacīja: “Mēs ceram, ka Atjaunošanas platforma tiks finansēta līdzīgā veidā kā ES Atveseļošanas un noturības mehānisms, un prasām, lai tā iesaistītu aliansi “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai” kā pilntiesīgu partneri visos plānošanas un īstenošanas posmos un pēc iespējas to pielāgotu ES reģionālās politikas metodoloģijai, tostarp saistībā ar gatavošanos Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā.” Viņš piebilda, ka Ukrainā iznīcinātās infrastruktūras atjaunošanas pamatā vajadzētu būt ilgtspējai, demokrātijas principiem un stabilām iestādēm.
Alianse paļaujas uz ES pilsētu un reģionu spēcīgu atbalstu Ukrainai. 2022. gada reģionālajā un vietējā barometrā – aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 2000 vietējo un reģionālo politiķu no visas Eiropas Savienības –, kas ietverts 11. oktobrī RK publicētajā “ES 2022. gada ziņojumā par stāvokli reģionos un pilsētās”, trīs ceturtdaļas respondentu norādīja, ka viņu pašvaldība ir uzņēmusi ukraiņus, kuri pārvietoti kara dēļ, un puse no pašvaldībām ir nosūtījušas materiālu palīdzību Ukrainai. Katrs otrais respondents norādīja, ka visefektīvākais veids, kā atjaunot Ukrainu, būtu iesaistīt šajā procesā ES reģionus un pilsētas.
Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājsVašku Alvešs Kurdeiru (Vasco Alves Cordeiro) norādīja: “Mājokļus, skolas, augstskolas, slimnīcas ir iznīcinājis Krievijas karš pret Ukrainu. Ziemā pāris nedēļu laikā visas šīs bojātās ēkas noteikti pārvērtīsies gruvešos, ja nekas netiks darīts. Eiropas Reģionu komiteja kopā ar partnerapvienībām izveidoja Eiropas aliansi “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai”. Šī alianse ir jāpilnveido un jāiesaista vairāk pilsētu un reģionu, lai efektīvi atjaunotu Ukrainu, jo katrs otrais mūsu reģionālā un vietējā barometra respondents norāda, ka visefektīvākais veids, kā atjaunot Ukrainu, ir atjaunošanas plānos iesaistīt ES reģionus un pilsētas. Mēs joprojām esam apņēmības pilni vārdus pārvērst darbos un veidot īpašu finanšu instrumentu, lai nodrošinātu pašvaldību iesaisti vienādranga atjaunošanas projektos. Mēs stāvam līdzās plecu pie pleca ar Ukrainu.”
RK priekšsēdētājs Vašku Alvešs Kurdeiru, reaģējot uz 10. oktobrī notikušajiem Krievijas nāvējošajiem uzbrukumiem, iestādes vārdā pauda “stingru nosodījumu par nežēlīgo vēršanos pret civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru visā valstī” un apliecināja Ukrainas partneriem pilnīgu RK solidaritāti to cīņā par demokrātiju un brīvību.
Kā pilsētas un reģioni var palīdzēt Ukrainai
Ukrainas valdības, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas kopīgajā aplēsē norādīts, ka laikposmā no 24. februāra līdz 1. jūnijam karš ir radījis zaudējumus 349 miljardu euro apmērā, un tā ietekme īpaši liela ir mājokļu, transporta, tirdzniecības un rūpniecības nozarē. Postījumi bija koncentrēti Černihivas, Doņeckas, Luhanskas, Harkovas, Kijivas un Zaporižjas reģionos.
Atzinuma projektā iekļautajos ieteikumos par to, kā palīdzēt Ukrainai, ir paredzēti dažādi posmi. Pirmais posms ir vērsts uz reaģēšanu ārkārtas situācijās, otrais posms ir veltīts kritiskās infrastruktūras un pakalpojumu atjaunošanai, un trešais posms paver ceļu ilgtermiņa ilgtspējīgai izaugsmei. Ilgtermiņa atbalsts būtu jo īpaši jākoncentrē uz to, lai sasniegtu Ukrainas valdības noteikto mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 65 % un atjaunot sociālo infrastruktūru, piemēram, ēku fondu, skolas un slimnīcas, lai Ukrainas bēgļiem un pārvietotajām personām dotu iespēju atgriezties savās pirmskara mājās.
Ukrainas valdība ir ierosinājusi, ka ES reģioni un pilsētas varētu sniegt ieguldījumu, pamatojoties uz mērķsadarbības partnerībām ar reģioniem un pilsētām Ukrainā. RK atzinuma projektā ir arī uzsvērta plašāku ieguldījumu shēmu potenciālā vērtība, lai iesaistītu vairāk pilsētu un reģionu.
Atzinumā uzsvērta nepieciešamība pēc iespējas ātrāk ieguldīt pašvaldību spēju veidošanā, jo tām pēdējo septiņu gadu laikā bija jāuzņemas ievērojami vairāk atbildības un tagad jārisina problēmas saistībā ar atjaunošanu un gatavošanos dalībai Eiropas Savienībā. Atzinumā īpaši tiek aicināts uzlabot pašreizējo programmu, proti, programmu U-LEAD, lai atbalstītu decentralizāciju Ukrainā.
Ukraina jau ir ES stratēģijas Donavas reģionam dalībniece, un atzinumā teikts, ka minētā stratēģija nodrošina integrētu satvaru sadarbībai ar ES. Ieteikumos ir arī uzsvērts, cik vērtīgi ir izmantot izmēģinātus un pārbaudītus ES mehānismus reģionu un pilsētu atbalstam, un ierosināts, piemēram, ka Eiropas Savienībai būtu jāvirzās uz to, lai agrīni paplašinātu sadarbību ar Ukrainas reģioniem, izmantojot starptautiskās sadarbības programmu un paātrinot Ukrainas piekļuvi programmām “Apvārsnis” un “Kultūra”.
Ieteikumu pamatā daļēji bija RK pasūtītspētījums, kurā pētnieki apkopoja vietējā un reģionālā līmeņa politiķu viedokļus Ukrainas reģionos, kas cietuši no dažāda līmeņa postījumiem. Secinājumos ir atzīmēts, ka, pateicoties decentralizācijas procesam, kas sākās 2010. gadu vidū, ir būtiski uzlabotas administratīvās spējas vietējā un reģionālajā līmenī, kā arī uzsvērts ES pilsētu un reģionu potenciāls veicināt spēju veidošanas reformas, it īpaši mazākās kopienās.
Kontaktpersonas:
Monica Tiberi, priekšsēdētāja runaspersona, +32 479 51 74 43.
Andrew Gardner, preses sekretārs, +32 473 843 981.
Stephanie Paillet, audiovizuālais atbalsts, +32 473 522 988.