Šajā intervijā Kalitejas mērs Dimitris Karnavoss ( Dimitrios Karnavos ) (EL/PPE) atbild uz pieciem jautājumiem par Astoto vides rīcības programmu (VRP) . Viņš izstrādājis atzinuma projektu , kurā pieprasīts piešķirt pašvaldībām pietiekamus resursus vides politikas pasākumu īstenošanai vietējā līmenī. Pēc vispārējām ievirzes debatēm ENVE komisijas 1. februāra sanāksmē atzinuma projekts tiks iesniegts balsošanai nākamajā plenārsesijā, kas notiks 3.–5. februārī. Lai gan ES vides politika pēdējos gadu desmitos ir nodrošinājusi būtiskus ieguvumus, Eiropa joprojām saskaras ar nepieredzētām vides, klimata un ilgtspējas problēmām, tādām kā bioloģiskās daudzveidības zudums, klimata pārmaiņas, resursu izmantošana un piesārņojums. Astotajai VRP būs izšķiroša nozīme šo problēmu risināšanā pēc Covid-19 pandēmijas beigām.
Kādām prioritātēm no pašvaldību skatpunkta būtu jāpievēršas Astotajā vides rīcības programmā?
Astotā vides rīcības programma piedāvā ilgtermiņa stratēģisku redzējumu un norādes, kā saskaņā ar Eiropas zaļo kursu – jauno ES stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz gadsimta vidum – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu, resursefektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku. Astotā vides rīcības programma līdztekus priekšlikumā izklāstītajiem sešiem prioritārajiem mērķiem atspoguļo pašvaldību vadītāju mērķus un vēlmes. Covid-19 pandēmija mums likusi saprast, ka par pamatu visām ES politikām, ar ko veicina cilvēku veselību, veselīgu planētu, veselīgu ekonomiku un veselīgu sabiedrību ar iespējām visiem, jāliek veselīga dzīvesveida koncepcija. Šajā saistībā svarīga un vajadzīga ir labāka sasaiste starp veselību un vidi. Mums ir jānodrošina, ka Astotā VRP palīdz veidot no toksiskām vielām brīvu vidi, paaugstina dzīves līmeni un padara sabiedrību noturīgāku. Mums arī jānodrošina, ka Astotā VRP sekmē ilgtspējīgu uzņēmējdarbības vidi un veicina zaļās investīcijas visos līmeņos (ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī). Tas viss ir nepieciešams, lai pēc Covid-19 pandēmijas ES kļūtu spēcīgāka un ilgtspējīgāka.
Kā jaunā VRP var nodrošināt neatliekamo vides un klimata aizsardzības uzdevumu labāku integrāciju citās ES nozaru politikās? Kā Astotā VRP ir saistīta ar Eiropas zaļo kursu?
Vides un klimata aizsardzības efektīvāka integrēšana citās ES nozaru politikās ne vienmēr ir vienkārša, jo dažādām nozarēm ir atšķirīgas prioritātes. Dažkārt šķiet, ka pat paši vides un klimata politikas pasākumi darbojas pretējos virzienos. Piemēram, klimata aizsardzības un oglekļa emisiju samazināšanas labad tiek popularizēta atjaunojamo energoresursu iekārtu uzstādīšana un ekspluatācija. Savukārt īpaši nozīmīgā bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšana un Natura 2000 tīkla veseluma saglabāšana, šķiet, daļēji ir pretrunā klimata aizsardzības politikai, piemēram, ja atjaunojamo energoresursu projekti tiek izvērsti un īstenoti aizsargājamās teritorijās. Tāpēc mums ir jābūt konsekventiem un jādodas vienā virzienā, jo mēs visi saskaramies ar vienām un tām pašām problēmām. Ir svarīgi maksimāli izmantot pieejamos instrumentus un metodes, tostarp ieguldījumus vides un klimata aizsardzībā, lai izveidotu satvaru nemitīgai vides rādītāju uzraudzībai un pastāvīgai uzlabošanai. Būtu jāvienojas arī par skaidru ceļvedi, kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Attiecībā uz pilsētām un reģioniem nedrīkst aizmirst, ka pašvaldībām jāuzņemas īpašs uzdevums savest kopā uzņēmumus, pētniecības institūtus un akadēmiskās aprindas, kā arī vides politikas izstrādē un īstenošanā iesaistīt gan indivīdus, gan vietējā līmeņa ieinteresētās personas.
Kā mēs varam gādāt, ka vides politika tiek pilnībā īstenota visās ES kopienās?
Es noteikti priecājos par to, ka Astotajā VRP par vienu no prioritātēm ir izvirzīta efektīvāka un rezultatīvāka īstenošana. Lai uzlabotu īstenošanas rādītājus, pašvaldību rīcībā vajadzētu būt atbilstošiem instrumentiem un pienācīgiem resursiem. Mēs īstenojam 70 % no ES tiesību aktiem, 90 % no klimatadaptācijas pasākumiem un 70 % no klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem. Mums ir vajadzīgas inovatīvas pieejas, kas ļautu pašvaldībām īstenot konkrēti pielāgotus risinājumus, lai uzlabotu vides politikas īstenošanu uz vietas – gan pilsētu, gan lauku, kā arī kalnu, salu un piekrastes teritorijās. Lai pārvarētu īpašās vides problēmas, ar kurām saskaramies, vajag vairāk pētījumu, datu un zināšanu un jāizmanto dažādās vietējās un reģionālajās kopienās pieejamās iespējas, jo katram ģeogrāfiskajam apgabalam ir raksturīgi savi izaicinājumi, vājās vietas un stiprās puses. Tāpēc atzinumā par Astoto VRP aicinu izmantot holistisku, konkrētai vietai vai teritorijai pielāgotu pieeju, kas būtu labākais ceļš uz veselīgu dzīvi. Ja neieviesīsim funkcionējošu daudzlīmeņu pārvaldības sistēmu un nemudināsim visus pārvaldības līmeņus sekmēt savstarpēju administratīvo, reģionālo, pašvaldību un pārrobežu sadarbību vides politikas jomā, mums nekas neizdosies. Lai sekmīgāk īstenotu vides mērķus, jāstiprina arī vides zināšanu bāze, jāizmanto digitālo un datu tehnoloģiju potenciāls un vairāk jāpielieto dabā balstīti risinājumi un sociālā inovācija. Piemēram, Kalitejā, kas ir astotā lielākā pašvaldība Grieķijā un ceturtā lielākā pašvaldība Atēnu pilsētas aglomerācijā, esam īstenojuši projektu, kura pamatā ir digitālās tehnoloģijas ( iBeacons tehnoloģija un Augmented Reality ) , lai iedzīvotājus un viesus motivētu izmantot ilgtspējīgus pārvietošanās veidus, piemēram, iešanu kājām un braukšanu ar velosipēdu, nolūkā samazināt oglekļa emisijas, uzlabot gaisa kvalitāti un uzsvērt nepieciešamību saglabāt pilsētas vēsturisko un kultūras mantojumu.
Kā Astotā VRP var palīdzēt nodrošināt ES pašvaldībām pietiekamus resursus, lai ES vides un klimata politiku īstenotu atbilstīgi zaļajai atveseļošanai pēc Covid-19?
Kā jau teicu, pietiekamiem resursiem ir izšķiroša nozīme, lai vides un klimata politiku sekmīgi īstenotu vietējā līmenī. Resursi ietver gan mērķtiecīgu finansējumu un skaidru tiesisko regulējumu, gan arī administratīvos resursus, piemēram, ekspertzināšanas, spēju veidošanu, zinātību un paraugprakses apmaiņu. Ar Astoto VRP ir jāizstrādā integrēts satvars, kas pašvaldībām nodrošinātu piemērotus instrumentus atbilstīgi zaļās atveseļošanas stratēģijai pēc Covid-19. Tajā jāiekļauj stimuli, kas virzītu uz vērienīgākiem vides politikas pasākumiem gan it īpaši tos, kuri atpaliek, gan arī tos, kuri jau guvuši labus rezultātus, lai viņus motivētu vēl vairāk. Jāatzīst, ka neesmu apmierināts ar neatbilstību starp vienošanos par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un Astoto VRP. Tās noteikti būtu jāsaskaņo labāk. Tomēr pozitīvs aspekts, par ko ļoti priecājos, ir tas, ka klimata un digitalizācijas jautājumi ir izvirzīti nākamā ES budžeta centrā un klimata pārmaiņu mazināšanai ir piešķirti 30 % gan no ES ilgtermiņa budžeta, gan no Next Generation EU paketes, un ka īpaša uzmanība ir pievērsta arī videi un bioloģiskajai daudzveidībai. Ceru, ka ar Astoto VRP tiks izveidots piemērots satvars zaļajiem un zilajiem ieguldījumiem un inovācijai visos pārvaldības līmeņos. Tas ir svarīgi, ja vēlamies veidot noturīgas kopienas un vienlaikus gādāt par izaugsmi un darbvietām taisnīgā, iekļaujošā un solidārā sabiedrībā. Es arī sagaidu, ka ar Astoto VRP tikts nodrošināti spēju veidošanas instrumenti, zināšanu un paraugprakses datubāze un stimuli pilsētu sadarbībai, piemēram, salīdzinošā izvērtēšana un savstarpēju mācību projekti, vietu apmeklējumi un zaļā mērķsadarbība; tas palīdzēs virzīt zaļo atveseļošanu.
Vai Covid-19 pandēmija kavē vides programmas īstenošanu, vai arī tā ir izdevība paātrināt rīcību?
Pats par sevi saprotams, ka Covid-19 būtu jāuzskata par izdevību paātrināt vides programmas īstenošanu. Pēdējo mēnešu laikā esam pieredzējuši gaisa kvalitātes paaugstināšanos, bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos un ekosistēmu vispārēju uzlabošanos. Uz tā mums ir jābalstās. Atzinīgi vērtēju to, ka pēc Covid-19 pandēmijas ES plāno tādu atveseļošanu, kas norisinās vienlaikus ar zaļo un digitālo pārkārtošanos. Mūsu vietējām kopienām ir ekonomiski jāatgūstas, taču tam jānotiek ilgtspējīgā un noturīgā veidā. Manuprāt, ir svarīgi uzlabot saziņu ar cilvēkiem, lai viņi līdzdarbotos, jo īstenošana izdosies tikai tad, ja visaptveroši un pastāvīgi iesaistīsies visi. Mums ir jāpalielina izpratne par klimata, vides un bioloģiskās daudzveidības politiku sniegtajiem ieguvumiem un jāparāda, kā tās uzlabo mūsu veselību un labsajūtu, vienlaikus padarot mūsu vietējo ekonomiku ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku.
Vispārīga informācija
Kopš 1970. gadu vidus ES vides aizsardzības politika tiek īstenota ar secīgām vides rīcības programmām (VRP), kurās izvirzīti prioritāri mērķi, kas jāsasniedz konkrētā laikposmā. Tā kā 2020. gadā beidzās Septītā VRP, Eiropas Komisija laikposmam līdz 2030. gadam apstiprināja priekšlikumu Astotajai vides rīcības programmai , kuras mērķis ir papildināt Eiropas zaļo kursu.
RK ir pieņēmusi leģislatīvus atzinumus par iepriekšējām VRP, piemēram, 2019. gadā RK pieņēma pašiniciatīvas atzinumu “Virzībā uz Astoto vides rīcības programmu” , ko izstrādāja Shīdamas mērs Kors Lamerss ( Cor Lamers ) (NL/PPE) . Atzinuma pamatā bija īpašs pētījums .
Astotā VRP ir balstīta uz Eiropas zaļo kursu, un tajā ir seši prioritāri mērķi . Lai mērītu un informētu, vai ES ceļā uz šo mērķu sasniegšanu, Astotās VRP priekšlikumā ierosināts izveidot jaunu uzraudzības sistēmu.
Lai efektīvi īstenotu vides politiku un turpinātu tās tālāku izstrādi, Eiropas Reģionu komiteja un Eiropas Komisija cieši sadarbojas, izmantojot Tehnisko vides jomas sadarbības platformu .
Kontaktinformācija presei: pressecdr@cor.europa.eu