Eiropas Reģionu komitejas Priekšsēdētāju konferences kopīgais paziņojums
Pilsētu mēri, reģionu vadītāji un pašvaldību pārstāvji ir pirmajās rindās cīņā pret koronavīrusu. Covid-19 satricinājuma nepieredzētā rakstura dēļ ir vajadzīgi tūlītēji pasākumi un drosmīgs plāns, kurš Eiropas Savienību virza uz ekonomikas un sociālo atveseļošanos un kura pamatā ir solidaritāte, ilgtspēja, noturība un sociālais taisnīgums saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un digitālās pārejas programmu. Apņemamies sadarbībā ar visiem pārvaldes līmeņiem visā Eiropā kopīgiem spēkiem cīnīties pret pandēmiju, aizsargāt mūsu iedzīvotājus un veicināt ekonomikas, sociālo un finansiālo atveseļošanos.
Šajos grūtajos laikos pašvaldību prioritāte ir turpināt sniegt veselības aprūpi un sabiedriskos pakalpojumus iedzīvotājiem, nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā. Darām visu iespējamo, lai atbalstītu vietējo ekonomiku, saglabātu darbvietas, radītu jaunas nodarbinātības iespējas, palīdzētu visiem uzņēmumiem turpināt darbību un nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Darbs, ko veicam uz vietas, papildina Eiropas Savienības un dalībvalstu īstenotos pasākumus, taču vēl ir daudz darāmā, jo īpaši saistībā ar pārrobežu solidaritāti.
Tāpēc uzskatām, ka ir svarīgi padziļināt Eiropas Komisijas jau paveikto šajā jomā un izveidot ES mehānismu ārkārtas situācijām veselības jomā — šis sinerģijas instruments dotu iespēju integrēt un racionalizēt ES, valstu un reģionālos/vietējos resursus, lai finansētu medicīnas aprīkojuma un iekārtu iegādi. Eiropas Savienībai ir jāfinansē arī reģionāla veselības aprūpes un slimnīcu programma, lai novērtētu, pielāgotu un uzraudzītu reģionālo veselības aprūpes sistēmu spējas un veiktu ieguldījumus ar mērķi nodrošināt veselības aprūpes ilgtspēju. Jaunizveidota ES Pandēmijas koordinācijas centra darbā būtu tieši jāiesaista reģioni un pilsētas. Lai iedzīvotājiem varētu sniegt veselības aprūpes pakalpojumus, ir jānodrošina efektīvāka pārrobežu koordinācija. Nākotnē Eiropas Savienībai, dalībvalstīm, kā arī pilsētām un reģioniem būtu jāapsver, kā, ievērojot subsidiaritātes principu, līdzsvarot to pilnvaras veselības jomā.
Lai varētu kompensēt ienākumu nodokļa zaudējumus, būtu jāizstrādā ES mehānismi, kas dotu pašvaldībām iespēju tieši piekļūt finansējuma shēmai. Jāatbalsta pašvaldību centieni pārveidot publiskos pakalpojumus, lai nodrošinātu to digitalizāciju, ilgtspēju un noturību. Eiropas Savienībai būtu jānodrošina jauni finanšu līdzekļi un vienkāršotas procedūras, ar ko sekmē ilgtspējīgas vietējās infrastruktūras izveidi, un jāatbalsta MVU, izmantojot fonda InvestEU daļu, kas tiks izlietota laikposmā pēc pandēmijas. Jāizveido arī īpaša palīdzības programma mazajiem uzņēmumiem, kas cietuši no pārtikas piegādes ķēdes traucējumiem. Būtu jāizstrādā lauku apvidu integrācijas plāns, kas šajos apvidos veicinātu inovāciju, uzņēmējdarbību un savienojamību.
Aicinām izstrādāt vērienīgu atveseļošanas plānu ilgtspējīgai, noturīgai un sociālai Eiropai — tādai Eiropai, kas veido jaunu aprites ekonomiku un iekļaujošu ekonomiku, un šajā nolūkā aktivizēt visus esošos instrumentus, lai nodrošinātu finansiālu solidaritāti. Tādai Eiropai, kas izstrādā jaunus kopīgi finansētus finanšu instrumentus un ienākumu avotus, kuriem ir pietiekams apmērs un ilgtermiņa redzējums, kas nodrošinās to potenciāla pilnīgu atraisīšanu. Šāda atveseļošanas plāna centrā vajadzētu būt ES atveseļošanas fondam, kurš ir saistīts ar ES budžetu un kura pamatā ir Eiropas parāda apdrošināšana. Šā fonda apmēram vajadzētu sasniegt aptuveni 500 miljardus euro, kas dotu iespēju veikt uz nākotni vērstus ieguldījumus. Ekonomikas atveseļošanas pamatā jābūt jaunajam ES budžetam, un tā apmērs ir ievērojami jāpalielina, lai tas būtu īsts solidaritātes un kohēzijas instruments. Taisnīgu un ilgtspējīgu atveseļošanos varēs nodrošināt tikai tad, ja būs pietiekami vērienīga daudzgadu finanšu shēma, kas ES budžeta finansētos ieguldījumus palielina līdz nepieredzētam līmenim.
Lai iegūtu vajadzīgos resursus un garantētu papildu publisko un privāto ieguldījumu piesaisti un sviras efektu, jāpalielina ES budžeta spēja veikt ieguldījumus , vismaz uz laiku palielinot ES budžeta maksimālo apmēru, kam būtu jāpārsniedz pašreizējie 1,2 % no ES nacionālā kopienākuma (NKI), un apsverot jaunus pašu resursu avotus. ES budžets patiešām ir jāstiprina, lai varētu veikt papildu ieguldījumus un sniegt papildu garantijas, kā arī atbalstīt valstu valdības, reģionus un pilsētas virzībā uz ekonomikas atjaunotni un taisnīgas pārejas nodrošināšanu. Ļoti svarīgi ir pastiprināt kohēzijas politiku, lai mazinātu nevienlīdzību un uzlabotu ES dalībvalstu, reģionu, pilsētu un ciematu noturību.
Visos jaunajos pasākumos un nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ir jāņem vērā pašvaldību konkrētā pieredze, un tās ir jāatbalsta, lai iedzīvotājiem nodrošinātu sociālo aprūpi un visus pamatpakalpojumus. Pašvaldības sedz vienu trešdaļu no sabiedrisko pakalpojumu izdevumiem un veic divas trešdaļas no visiem publiskajiem ieguldījumiem Eiropas Savienībā: tās būs neaizstājamas mūsu ekonomikas atjaunošanā, kā arī ekoloģiskās pārejas un sociālās inovācijas īstenošanā, lai neatstātu novārtā nevienu vietu un nevienu cilvēku, un tām jābūt nozīmīgām dalībniecēm ekonomikas atveseļošanas plānu izstrādē un īstenošanā.
*Eiropas Reģionu komitejas Priekšsēdētāju konferences sastāvs:
Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ), Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs un Vidusmaķedonijas reģiona gubernators, Grieķija
Vašku Ilidiu Alvess Kordeiru ( Vasco Ilídio Alves Cordeiro ), Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks un Azoru salu autonomā reģiona valdības vadītājs, Portugāle
Oļģerts Geblevičs ( Olgierd Geblewicz ), PPE grupas priekšsēdētājs Eiropas Reģionu komitejā un Rietumpomožes vojevodistes maršals, Polija
Kristofs Rujons ( Christophe Rouillon ), PSE grupas priekšsēdētājs Eiropas Reģionu komitejā un Kulēnas mērs, Francija
Fransuā Dekosters ( François Decoster ), grupas “Renew Europe” priekšsēdētājs Eiropas Reģionu komitejā un Sentomēras mērs, Francija
Vladislavs Ortils ( Władysław Ortyl ) , ECR grupas priekšsēdētājs Eiropas Reģionu komitejā un Piekarpatu reģiona priekšsēdētājs, Polija
Kierans Makartijs (Kieran McCarthy), EA grupas priekšsēdētājs Eiropas Reģionu komitejā un Korkas pilsētas domes deputāts, Īrija
Satu Hāpanena ( Satu Haapanen ), Zaļo grupas līdzpriekšsēdētāja Eiropas Reģionu komitejā un Oulu pilsētas domes deputāte, Somija
Priekšsēdētāja kontaktpersona:
Michele Cercone
Tālr. +32 (0)498 98 23 49
Michele.Cercone@cor.europa.eu