Sestdien, 15. decembrī, ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ( UNFCCC ) Puses pieņēma Parīzes noteikumu kopumu, proti, noteikumus un vadlīnijas, kā, sākot ar 2020. gadu, sākt praksē īstenot Parīzes nolīgumu , ieskaitot pārredzamības sistēmu attiecībā uz klimata aizsardzības finansēšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Tas ir iepriekš vēl nepieredzēts sasniegums, lai kolektīvi risinātu klimata pārmaiņu jautājumu globālā līmenī.

Parīzes noteikumu kopumā Puses, sagatavojot nacionāli noteikto devumu (NND) un cenšoties veicināt īstenošanu un vērienīgākus mērķus pirms 2020. gada, tiek aicinātas ņemt vērā talanoa dialogu rezultātus . Minētā punkta iekļaušanu Parīzes noteikumu kopumā aizstāvēja un COP23 un COP24 prezidentvalstīm talanoa dialogu noslēguma sesijā 12. decembrī izskaidroja RK ENVE komisijas priekšsēdētājs un Shīdamas pilsētas mērs . Kors Lamers s ( Cor Lamers ) (NL/PPE).

Pilsētām un reģioniem visā pasaulē konkrēts sasniegums ir tas, ka Parīzes noteikumu kopums paver ceļu spēcīgākai klimata daudzlīmeņu pārvaldībai, aicinot valstu valdības NND noteikšanā un klimata stratēģiju un rīcības plānu izstrādē sadarboties ar pašvaldībām. Starp talanoa dialogu rezultātiem, kurus valstu valdībām Parīzes noteikumu kopumā ieteikts ņemt vērā, ir RK aicinājums vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekus visaptveroši iesaistīt klimata politikas veidošanā un nacionāli noteiktā devuma īstenošanā.

RK priekšsēdētāja pirmais vietnieks Marku Markula ( Markku Markkula ) (FI/PPE) : “Lai arī ir skaidrs, ka valstu valdībām nav izdevies pietiekami paplašināt vērienu klimata aizsardzības jomā, Katovices vienošanās tomēr ir pagrieziena punkts mūsu kopīgajos centienos uzvarēt cīņā pret globālo sasilšanu. Tādēļ mēs nedrīkstam par zemu novērtēt lielo sasniegumu, proti, vienošanos par kopīgām pamatnostādēm Parīzes nolīguma īstenošanai. Tāpat nedrīkstam aprobežoties tikai ar strauji ieviestiem tirgus mehānismiem un pielāgotiem finansēšanas mehānismiem, kas palīdzētu mazināt globālās emisijas. Pašvaldību viedoklis starptautiskajās klimata sarunās neapšaubāmi ir ticis sadzirdēts aizvien vairāk. COP21 laikā pirmo reizi tika skaidri atzīta pilsētu un reģionu būtiskā loma klimata pārmaiņu apkarošanā. Tagad, trīs gadus vēlāk, Parīzes noteikumu kopumā Puses aicinātas vēl vairāk iesaistīt vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekus klimata stratēģiju izstrādē un īstenošanā. Tas noteikti ir panākums, un mēs esam pārliecināti, ka Parīzes nolīguma īstenošanas gaitā efektīva daudzlīmeņu sadarbība pakāpeniski uzlabosies.”

RK ENVE komisijas priekšsēdētājs un Shīdamas pilsētas mērs Kors Lamers s (NL/PPE) sacīja: “Atbilstīgi talanoa dialogu paraugam Eiropas Reģionu komiteja vēlas ciešāk sadarboties ar Pusēm, lai veidotu spēcīgāku partnerību daudzlīmeņu pārvaldības jomā un atspoguļotu to turpmākajos lēmumos. Mēs sagaidām, ka Parīzes noteikumu kopums veicinās pašvaldību iesaistīšanu NND noteikšanā, it īpaši saistībā ar nākamo globālās klimata politikas pasākumu izvērtēšanu 2019. gadā. Mums vēl ir jāvienojas par taisnīgu un elastīgu oglekļa tirgu, lai rentablā veidā samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpētītu oglekļa nodokļu iespējas ar nolūku rosināt ieguldītājus un patērētājus izvēlēties mazoglekļa variantus. Kopā mēs varam maksimāli atraisīt potenciālu tik ļoti vajadzīgajai pārejai uz tīru enerģiju. Izmantojot tādas vadiniciatīvas kā, piemēram, Globālo mēru paktu , vietējais un reģionālais līmenis gan turpinās īstenot, gan mudinās paaugstināt klimata aizsardzības mērķus.”

Apvienotās Karalistes Kirklesas domes deputāts Endrū Kūpers ( Andrew Cooper ) (UK/EA), kurš izstrādāja RK atzinumu “Klimata pārvaldība pēc 2020. gada” , teica: “Mēs atzinīgi vērtējam Pusēm adresēto tiešo aicinājumu ņemt vērā talanoa dialogos ietvertos priekšlikumus, jo tie paver ceļu vietējā un reģionālā līmeņa ieguldījumam valsts līmenī veiktā klimata situācijas apzināšanā, kā arī stratēģiju un rīcības plānu izstrādē. Tomēr mēs neatkāpjamies no sava aicinājuma oficiāli integrēt reģionāli un vietējā līmenī noteikto devumu (R/VND), lai nodrošinātu vietējo un reģionālo dalībnieku vispusīgu iesaistīšanos klimata politikas izstrādē un īstenošanā, tostarp NND sagatavošanā un īstenošanā.”

Parīzes noteikumu kopumā iekļautajam aicinājumam ar reģionāli un vietējā līmenī noteiktu devumu papildināt valstu saistības ir vairāki mērķi: piešķirt pilsētām un reģioniem oficiālu lomu Parīzes nolīguma īstenošanā, palielināt pašvaldību atbildību par klimata pasākumiem, uzlabot datu precizitāti globālās izsvēršanas procesā un palīdzēt novērst pašreizējās emisiju apjoma atšķirības .

Nākamā globālā klimata rīcības izsvēršana ir plānota 2019. gadā. Globālā izsvēršana ir process, kurā novērtē kopīgos panākumus virzībā uz Parīzes nolīguma un tā ilgtermiņa mērķu īstenošanu. Tajā ņem vērā klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, finansēšanu un īstenošanas atbalstu.

Pilsētās rodas 70 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un vietējās pašvaldības īsteno vairāk nekā 70 % pasākumu klimata pārmaiņu mazināšanai un gandrīz 90 % pasākumu, kas paredzēti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

Lai stimulētu klimata pasākumus pilsētu teritorijās, UNFCCC Pastāvīgās finanšu komitejas 2019. gada forums galvenokārt pievērsīsies klimata finansējumam un ilgtspējīgām pilsētām.

COP24 neizdevās vienoties par pasaules mēroga noteikumiem attiecībā uz tirgus mehānismiem, piemēram, oglekļa dioksīda emisiju tirgu, kas būtu instruments emisiju samazināšanas radīto izmaksu mazināšanai. Diskusijas par to, kā praksē ieviest tirgus mehānismus, nākamajā gadā turpināsies, un COP25 laikā 2019. gada 11.–22. novembrī Čīlē paredzēts pieņemt globālas pamatnostādnes.

Vispārīga informācija

RK delegācijā, kas piedalījās COP 24. konferencē, bija šādi dalībnieki: RK priekšsēdētāja pirmais vietnieks un Espo pilsētas domes priekšsēdētājs Marku Markula (FI/PPE) ; RK ENVE komisijas priekšsēdētājs un Shīdamas pilsētas mērs Kors Lamerss (NL/PPE) ; RK ENVE komisijas priekšsēdētāja otrais vietnieks un Istras županijas prefekts Valters Flego ( Valter Flego ) (HR/ALDE) ; RK ENVE komisijas EA grupas koordinators un RK ziņotājs par klimata pārvaldību pēc 2020. gada, kā arī Kirklesas domes deputāts Endrū Kūpers (UK/EA) ; ziņotājs par finansējumu klimata pārmaiņu jomā un Vitorio Veneto komūnas padomes loceklis Marko Duss ( Marco Dus ) (IT/PSE) ; RK ziņotāja par ES stratēģiju saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un Espo pilsētas domes deputāte Sirpa Hertella ( Sirpa Hertell ) (FI/PPE) ; RK ENVE komisijas ALDE grupas koordinators un Rakveres pilsētas domes deputāts Andress Jādla ( Andres Jaadla ) (EE/ALDE) ; RK ENVE komisijas ECR grupas koordinatore un Šauļu pilsētas domes deputāte Daiva Matoniene ( Daiva Matonienė ) (LT/ECR) ; RK ENVE komisijas PSE grupas koordinators un Veststellingverfas ( Weststellingwerf ) komūnas priekšsēdētājs Andrē Van de Nadorts ( André van de Nadort ) (NL/PSE) .

Lai iegūtu svarīgāko informāciju par RK delegācijas locekļu pasākumiem un paziņojumiem COP  24. konferencē, noklikšķiniet šeit .

 Noklikšķiniet šeit, lai piekļūtu RK delegācijas fotoalbumam @ COP24.

 RK politiskie vēstījumi un delegācija, kas piedalījās COP 24. konferencē

 COP24 paraugprakses brošūra

 Reģionāli un vietējā līmenī noteiktais devums

 RK Pilsētas mēru pakta vēstnieki

COP 23. konferences prezidentvalsts Fidži pagājušajā gadā ieviesa talanoa dialogus kā starptautisku veicinošo satvaru dialogam, kas klimata aizsardzības jomā ļautu izvērtēt kopīgās pūles, ko pašvaldības, pilsoniskā sabiedrība un uzņēmumi iegulda, lai ANO līmenī pieņemtu labākus lēmumus attiecībā uz klimatu.

Ar Parīzes nolīgumu saistītais noteikumu kopums satur sīki izstrādātus noteikumus un pamatnostādnes, kā īstenot 2015. gadā pieņemto vēsturiski svarīgo globālo nolīgumu, un aptver visas galvenās jomas, tostarp pārredzamību, finansējumu, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Svarīgākie COP24 rezultāti:

 Pirmā universālā sistēma, kas Pusēm ļauj sekot līdzi un ziņot par panākumiem klimata pasākumu jomā un kas nodrošina elastību tām valstīm, kurām tas patiešām vajadzīgs. Tas visām Pusēm būs stimuls laika gaitā pilnveidot savu praksi un, izmantojot skaidrus un salīdzināmus terminus, informēt par gūtajiem panākumiem.

 Laba, visām Pusēm pieņemama vienošanās par pielāgošanās jautājumiem. Pusēm tagad ir norādes un reģistrs, lai informētu par savu rīcību saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei.

 Globālās izsvēršanas procesā Puses tiek mudinātas regulāri pārskatīt panākumus un mērķu līmeni, pamatojoties uz jaunākajām pieejamām zinātnes atziņām.

 Visbeidzot, kopā ar lēmumiem par finansēm un tehnoloģijām tagad ir izveidota stabila pasākumu pakete, kas, pēc ES domām, pārliecinās partnerus par mūsu apņemšanos īstenot pastāvīgu globālu solidaritāti un atbalstu ( EK ).

UNFCCC – COP24 paziņojumu presei lasīt šeit