Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Tuvināt Eiropu tās iedzīvotājiem: Eiropas Reģionu komiteja ir noteikusi trīs prioritātes 2020.–2025. gadam  

1) Pārdomāt ES demokrātijas modeli, lai labāk atspoguļotu pašvaldību lomu un pienākumus

2) Pārvaldīt sabiedrības pārmaiņas, piemēram, globālas pandēmijas, digitālās un zaļās revolūcijas, demogrāfiju

3) Veicināt kohēziju un padarīt to par kompasu visām ES politikas jomām

Eiropas Reģionu komiteja (RK) 2. jūlijā pieņēma rezolūciju , kurā izklāstītas tās trīs prioritātes nākamajiem pieciem gadiem. Politiskās asamblejas mērķis ir padarīt Eiropas Savienību noturīgāku, ilgtspējīgāku un saliedētāku, stiprinot reģionu un pilsētu iesaisti ES politikas veidošanā un īstenošanā.

1) Demokrātija un Eiropas Savienības nākotne

Pirmās prioritātes mērķis ir ar reģionālo un vietējo vadītāju palīdzību vēl vairāk tuvināt Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem. Visi ES un valstu lēmumi būtu jāpieņem pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem saskaņā ar subsidiaritātes principu. Komiteja arī turpmāk centīsies nodrošināt, ka nākamie ES tiesību akti mazina administratīvo slogu un īstenošanas izmaksas reģioniem, pilsētām, mazpilsētām un ciematiem.

2) Noturīgu vietējo un reģionālo kopienu veidošana

Otrā prioritāte ir vērsta uz pašreizējām problēmām, ar kurām saskaras ciemati, pilsētas un reģioni: pandēmijas un zaļās, digitālās un demogrāfiskās pārveides, tostarp migrācijas plūsmu, pārvaldība. Šo problēmu veiksmīga risināšana ir iespējama tikai tad, ja visas Eiropas vietējās kopienas kļūst noturīgākas.

3) Teritoriāla ES politika

Trešā prioritāte izceļ kohēziju kā pamatvērtību, kam jākļūst par kompasu visās ES politikas jomās. Secinājums, kas jāizdara saistībā ar Covid-19 krīzi, ir tas, ka kohēzija ir vairāk nekā tikai nauda: tā ir vērtība, kas veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, rada kvalitatīvu ilgtermiņa nodarbinātību un īsteno teritoriālu politiku, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām.

Lasīt brošūru par Komitejas piecu gadu prioritātēm.

Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas , EL/PPE) Vidusmaķedonijas gubernators un kopš februāra – Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs, sacīja: “Miljons vietējo un reģionālo vēlēto politiķu ir gan Eiropas pamats, gan tās drošības tīkls. Mēs esam priekšējās pozīcijās, lai palīdzētu iedzīvotājiem pārvarēt krīzes smagākos brīžus un vadītu atveseļošanu. Nesenā pandēmija ir parādījusi, ka visiem pārvaldības līmeņiem ir labāk jāsadarbojas, lai piedāvātu risinājumus, kas nodrošina un uzlabo mūsu iedzīvotāju dzīvi. Divu dimensiju Eiropas modelis, kura pamatā ir ES iestādes un valstu valdības, ir parādījis savu ierobežotību. ES ir jāmaina un jāatjauno sava struktūra, balstoties uz trim dimensijām, lai pilnībā atspoguļotu vietējo un reģionālo pašvaldību lomu ES lēmumu pieņemšanā. Ar šo spēcīgo vēstījumu mēs nāksim klajā konferencē par Eiropas nākotni.”

Vašku Alvess Kordeiru ( Vasco Alves Cordeiro , PT/PSE), Azoru salu reģionālās valdības priekšsēdētājs un RK priekšsēdētāja pirmais vietnieks sacīja: “Nākamo piecu gadu laikā RK uzņemsies vadību un no jauna apstiprinās pilsētu un reģionu prioritātes mūsu Savienības nākotnei. Mēs sadarbosimies ar pārējām ES iestādēm, kā arī ar mūsu Eiropas, valstu un vietējiem partneriem. Mūsu uzdevums ir Eiropas Savienību tuvināt pilsoņu dzīves vietai — viņu pilsētās un reģionos.”

Četru mazāko politisko grupu priekšsēdētāji uzsvēra kopīgo prioritāšu aspektus, kas ir īpaši svarīgi šo grupu locekļiem.

Fransuā Dekosters ( François Decoster , FR/Renew Europe), Augšfrancijas reģionālās padomes loceklis un Renew Europe grupas priekšsēdētājs, sacīja: “Tagad vairāk nekā jebkad mums ir vajadzīgi vērienīgi ieguldījumi. Mūsu mērķis ir panākt, lai ES ieguldījumi vēl vairāk nekā līdz šim sniegtu labumu vietējai ekonomikai, vietējām kopienām un vietējai videi. Tas ir vērienīgs mērķis, kas vieno visas RK politiskās grupas. Un mēs, grupas Renew Europe locekļi, būdami liberāļi, uzskatām, ka šādiem ieguldījumiem būtu jāpalīdz un tie palīdzēs nodrošināt taisnīgu, brīvu un atvērtu sabiedrību, kas tiecas līdzsvarot brīvību, vienlīdzību un kopību.”

Vladislavs Ortils ( Władysław Ortyl , PL/ECR), Priekškarpatu vojevodistes reģiona maršals, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas priekšsēdētājs, sacīja: “Mūsu ECR grupa cenšas saglabāt to, kas ir labs, un reformēt to, kas ir jāmaina. Klimata pārmaiņu dēļ ir jāpieņem ļoti sarežģīti lēmumi, tāpēc kā ECR grupas locekļi mēs uzsvērsim nepieciešamību nodrošināt, ka pāreja uz videi nekaitīgāku ekonomiku tiek atbalstīta ar atbilstošu finansējumu un pieļauj elastību. Mums ir skaidrs, ka daži ES zaļā kursa elementi ir jāpārskata un jāuzlabo. Ja tas netiks izdarīts, mūsu vietējās kopienas saskarsies ar būtiskām rūpniecības un sociālajām izmaksām.”

Kierans Makartijs ( Kieran McCarthy , IE/Eiropas alianse), Korkas grāfistes padomes loceklis un Eiropas alianses grupas priekšsēdētājs, sacīja: “Eiropas alianse ir vietējo kopienu aizstāve un vienmēr ir cīnījusies, lai nodrošinātu, ka Eiropas projektā netiek atstātas novārtā apdraudētas vietas. Mēs esam gandarīti, ka citi Eiropas Reģionu komitejas locekļi nākamajos piecos gados turpinās strādāt kopā ar mums, lai cīnītos par mazāku pilsētu un pašvaldību, kā arī lauku un salu kopienu iztikas iespējām un izmantotu attiecīgās vietējās kultūras, pieredzi un dzīvesveidu kā pamatu Eiropas atjaunotnei. ES iestājas par solidaritāti, un mūsu kopienām šajā laikā, kad tās saskaras ar ievērojamām globālām problēmām, solidaritātes un subsidiaritātes principi ir ļoti būtiski. Praktiski ceļveži šādu problēmu risināšanai šobrīd ir būtiskāki nekā jebkad agrāk.”

Satu Hāpanena ( Satu Haapanen , FI/Zaļie), Oulu pilsētas domes locekle un Zaļo grupas līdzpriekšsēdētāja, sacīja: “Mēs ceram, ka ar šo rezolūciju visas politiskās grupas atzīst to, ka mums ir jārīkojas ātri, visaptveroši un kolektīvi, lai novērstu tālejošu klimata katastrofu. Pieredze liecina, ka jo vairāk kopienas iesaistās zaļajā programmā, jo vairāk tās apzinās ekonomiskos un sociālos ieguvumus, tāpēc mēs mudinām visus vietējos līderus izmantot iespējas, ko sniedz Eiropas zaļais kurss, un pilsētām un reģioniem sekmēt tiešu piekļuvi ES līdzekļiem. Zaļajam kursam jābūt arī sociālam kursam. Mēs esam ļoti nobažījušies par to, ka koronavīrusa krīze ir tik smagi skārusi jauniešus – paaudzi, kas virza klimata politiku, un paaudzi, kuru visvairāk ietekmēs globālā sasilšana. Tāpēc mēs esam gandarīti, ka pārējās RK politiskās grupas mums pievienosies centienos panākt spēcīgāku Garantiju jauniešiem un izveidot Eiropas garantiju bērniem , lai ikvienam bērnam, kam draud nabadzība vai sociālā atstumtība, būtu pieejama bezmaksas veselības aprūpe, bezmaksas izglītība, bezmaksas pirmsskolas izglītība un aprūpe, pienācīgs mājoklis un pienācīgs uzturs.”

Sākotnējs pārskats par darbu pēc rezolūcijas pieņemšanas ir paredzēts RK nākamajā plenārsesijā oktobrī, kad priekšsēdētājs Apostols Dzidzikosts iepazīstinās ar pirmo ikgadējo Vietējo un reģionālo barometru – uz pierādījumiem balstītu novērtējumu par jautājumiem, kas īpaši skar ES reģionus un pašvaldības. Pirmajā barometrā būs aplūkots vietējās demokrātijas stāvoklis un reakcija uz koronavīrusa pandēmiju.

Rezolūcija “Eiropas Reģionu komitejas prioritātes 2020.–2025. gadam: tuvināt Eiropu iedzīvotājiem” ir pieejama RK tīmekļa vietnē

Kontaktpersona:

Andrew Gardner

Tālr. +32 473 843 981

andrew.gardner@cor.europa.eu

Kopīgot :