Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Lauksaimniecība pēc Covid-19: agroekoloģija atbilst mūsu mērķiem vides un pārtikas nodrošinājuma jomā  

​Guillaume Cros

Šajā intervijā Gijoms Kross ( Guillaume Cros ) (FR/Zaļie) , ziņotājs atzinuma projektam par agroekoloģiju, ko paredzēts pieņemt 2021. gada 3. februārī Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā , atbild uz četriem jautājumiem par šo vidisko un sociālo pieeju, kas virzīta uz lauksaimniecību dabā, nevis pret dabu. Saistībā ar turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) Oksitānijas – Pireneju – Vidusjūras reģionālās padomes priekšsēdētāja vietnieks cita starpā iesaka noteikt dalībvalstīm saistošus kvantitatīvus ES vides mērķus un vismaz 30 % no valsts piešķīruma paredzēt ekoloģiskajiem mehānismiem.

Covid-19 pandēmija ir atklājusi mūsu globalizētās lauksaimniecības un pārtikas sistēmas nepilnības un parādījusi, cik svarīga nozīme ir pārtikas nodrošinājumam. Taču ASV Lauksaimniecības departamenta rudenī veiktajā pētījumā norādīts, ka stratēģijas “ No lauka līdz galdam ” piemērošana varētu būtiski samazināt lauksaimniecisko ražošanu Eiropas Savienībā. Vai agroekoloģijas dēļ mēs paliksim badā?

Lai gan pārtikas piegādes drošība ir viens no argumentiem, ko bieži izmanto pret agroekoloģiju, jaunākie IDDRI (Ilgtspējīgas attīstības un starptautisko attiecību institūta) pētījumi apliecina, ka līdz 2050. gadam būs iespējams nodrošināt pārtiku visiem Eiropas iedzīvotājiem, pateicoties pakāpeniskai agroekoloģiskajai pārveidei, kas ietver lopkopību, kultūraugus un mežkopību, ar mērķi panākt oglekļa nulles emisijas. Pasaules līmenī ANO 2011. gada martā publicētajā ziņojumā arī apstiprināts, ka aptuveni 10 gadu laikā mazie lauksaimnieki, izmantojot ekoloģiskās ražošanas metodes, var divkāršot pārtikas ražošanu neaizsargātos reģionos. Covid-19 krīze ir atklājusi mūsu globalizētās lauksaimniecības un pārtikas sistēmas nepilnības, tādēļ agroekoloģija, kas ir cieši saistīta ar “teritoriālo pārtikas sistēmu” attīstīšanu, nodrošinātu Eiropai drošu pārtikas apgādi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, aizsargājot tādus ražošanas faktorus kā augsne, ūdens resursi un biodaudzveidība.

Eiropas Komisijas, Parlamenta un Padomes priekšlikumi turpmākajai kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) tiek asi kritizēti, jo tie nav saskaņoti ar zaļā kursa un stratēģijas “ No lauka līdz galdam ” mērķiem. Ko jūs ierosinātu turpmākajā KLP, par kuru pašlaik notiek sarunas, lai lauku saimniecību ekonomisko rentabilitāti saskaņotu ar ES klimata un vides mērķiem?

Ar klimata mērķiem, zaļo kursu, stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju Eiropas Savienība ir izvirzījusi vides un klimata mērķus, kuru īstenošanā ir sistēmiski jāpārveido lauksaimnieciskās ražošanas metodes un pārtikas sistēmas. Agroekoloģija atbilst šiem mērķiem, turklāt nodrošina lauku saimniecību lielāku rentabilitāti (kā uzsvērts Francijas valdības 2020. gada augusta analītiskajā dokumentā par agroekoloģijas ekonomiskā un vidiskā snieguma rādītājiem ).

Šajā ziņā turpmākajā KLP, par kuru notiek sarunas, ir jāatbalsta šī vajadzīgā pāreja no lauksaimniecības uz agroekoloģiju. Lai to panāktu, iesaku iekļaut regulā par valstu stratēģiskajiem plāniem kvantitatīvus kopējos ES vides mērķus, kas būtu saistoši dalībvalstīm, vismaz 30 % no valsts piešķīruma paredzēt ekoloģiskajiem mehānismiem un noteikt, ka attiecībā uz atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībās ir jāveic vides audits. Papildus šiem tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem ir jāsniedz metodisks atbalsts reģionālajiem dalībniekiem, lai dažādu brīvprātīgu KLP pasākumu īstenošanā tiktu vairāk ņemts vērā agroekoloģiskais projekts.

Eiropas Reģionu komiteja uzskata, ka ir svarīgi saglabāt lauksaimniecību visos reģionos, lai saglabātu dinamisku lauku struktūru un veicinātu teritoriālo kohēziju. Kā agroekoloģija var mums palīdzēt sasniegt šo mērķi?

Agroekoloģija ir cieši saistīta ar vietējo pārtikas produktu lielāku patēriņu, un tādējādi tā nāk par labu katrai konkrētajai teritorijai. Ierosinu arī samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) bioloģiskajiem, vietējiem un sezonas produktiem, ieviest “vietējo pusdienu” talonus minētajiem produktiem un izmantot daudz vairāk bioloģisko, vietējo un sezonas produktu sabiedriskajā ēdināšanā. Šie pasākumi veicinās agroekoloģisko saimniecību un nerūpnieciskās pārstrādes uzņēmumu attīstību visos reģionos, tādējādi sekmējot nodarbinātību laukos. Turklāt agroekoloģija, kurai nepieciešams mazāks kapitāls (mehanizācija, izejvielas, zeme utt.), varētu apturēt zemnieku saimniecību izzušanu valstīs, kur to vēl ir daudz. Tā ļautu visām ES valstīm attīstīt lauksaimniecības un lauku dzīves dinamiku, radot pozitīvu sociālo un vidisko ietekmi.

Jūs atzinumā vairākkārt esat norādījis, ka agroekoloģija ir cieši saistīta ar mazām un vidējām lauku saimniecībām. Kāpēc agroekoloģiju nevarētu attīstīt lielās lauku saimniecības?

Agroekoloģijai ir ne tikai tehniska agronomiska dimensija, bet arī sociāla un teritoriāla dimensija. Lielās saimniecības, kas ir būtiski paplašinājušās, pateicoties neierobežotam KLP atbalstam, ir radījušas ne vien biodaudzveidības, bet arī sociālo tuksnesi, kurā vairs nav darbvietu un sabiedrisko pakalpojumu, kā tas vērojams tā dēvētajos “laukaugu reģionos”. Agroekoloģija iet roku rokā ar mazām un vidējām saimniecībām, kultūraugu dažādošanu un vidēji lieliem zemes gabaliem. Apjomradīti ietaupījumi, kas saistīti ar darba aizstāšanu ar naftu un ķīmiju, kā arī ar KLP atbalstu, kas rada priekšrocības lielām saimniecībām, ir zaudējuši aktualitāti laikā, kad ES ir pieņēmusi stratēģiju “No lauka līdz galdam” un “Biodaudzveidība”.

Vispārīga informācija

Gijoms Kross ir arī ziņotājs diviem Eiropas Reģionu komitejas atzinumiem par kopējo lauksaimniecības politiku:

- KLP reforma , atzinums pieņemts 2018. gada decembrī.

- KLP pēc 2020. gada , atzinums pieņemts 2017. gada jūlijā.

Kontaktinformācija presei: pressecdr@cor.europa.eu

Kopīgot :