Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Rakstiska apspriešanās ar ieinteresētajām personām: “Jauna Eiropas industriālā stratēģija”  

PĀRSKATĪTS

Rūpniecība Eiropā vienmēr ir bijusi klātesoša. Vēstures gaitā šī nozare ir pierādījusi savu spēju būt par pārmaiņu nesēju. Šodien rūpniecība Eiropā saskaras ar nepieciešamību pāriet uz ilgtspēju un digitalizāciju, kuras arvien vairāk ietekmē visas politikas jomas. Šiem izaicinājumiem Eiropas Komisija pievērsusies paziņojumā COM(2020) 102 final “Jauna Eiropas industriālā stratēģija”. Stratēģijas mērķis ir stiprināt Eiropas konkurētspēju un stratēģisko autonomiju ģeopolitiskās nestabilitātes un augošas globālās konkurences laikā.

Paziņojumā izklāstītas trīs svarīgākās prioritātes: pirmkārt, saglabāt Eiropas rūpniecības globālo konkurētspēju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan Eiropā, gan pasaulē; otrkārt, līdz 2050. gadam padarīt Eiropu klimatneitrālu un, treškārt, veidot Eiropas digitālo nākotni. Stratēģijā aplūkoti galvenie Eiropas rūpniecības pārveides virzītājspēki un ierosināts visaptverošs turpmāko pasākumu kopums.

Lai gan paziņojumā vietējās un reģionālās pašvaldības ir atzītas par svarīgām, tām nav piešķirta nozīme, ko tās būtu pelnījušas. Šāda attieksme ir analizēta jau RK atzinumā “Vietējiem apstākļiem pielāgota ES rūpniecības politikas pieeja” (pieņemts 2019. gada 26.-27. jūnija plenārsesijā, ziņotāja: Jeanette Baljeu (NL/RE)), kurā RK uzsver vietējā un reģionālā līmeņa svarīgo lomu rūpniecības stratēģijā un būtisko nozīmi vietējiem apstākļiem pielāgotas pieejas nodrošināšanā.

Minētajā atzinumā RK

  • atzīmē, ka vietējiem apstākļiem pielāgota pieeja prasa labi funkcionējošus sadarbības tīklus un kopas; uzsver arī, ka ir būtiski izvērst viņu starpreģionālo sadarbību, lai attīstītu sinerģiju un sasniegtu kritisko masu kolektīvajos ieguldījumos, kuru mērķis ir izvērst inovāciju rūpniecības vērtības ķēdēs visā Eiropā;
  • uzsver, ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir būtiska loma vajadzīgās starpreģionu un pārrobežu sadarbības aktīvā veidošanā;
  • saistībā ar starpreģionāliem ieguldījumiem inovācijā aicina pastiprināt ES atbalstu reģionālajām ekosistēmām un kopām;
  • uzskata, ka Eiropas mēroga un reģionu sadarbībai ir svarīga nozīme, jo tā ļauj izmantot uz aprites principu orientētas un oglekļa ziņā neitrālas ekonomikas potenciālu.

Stratēģija tika publicēta, pirms kļuva skaidrs, ka Covid-19 pandēmija postoši ietekmēs rūpniecību kopumā, tāpēc tajā nav minēti iespējamie krīzes ietekmes veidi, un šajā saistībā stratēģiju vajadzētu pielāgot/pārskatīt.

Pamatojoties uz Komisijas paziņojumu “Jauna Eiropas industriālā stratēģija”, RK 2020. gada 1.–2. jūlija plenārsesijā varētu pieņemt ziņotājas Jeanette Baljeu (NL/RE) izstrādātu atzinumu ar tādu pašu nosaukumu.

J. Baljeu vēlas, izmantojot Reģionu komitejas atbalstītu rakstisku apspriešanos, kopā ar jums izpētīt virkni jautājumu. Apspriedē tiks izskatīti šādi jautājumi, uz kuriem J. Baljeu aicina jūs atbildēt pa e-pastu econ@cor.europa.eu līdz 2020. gada 14. maijam.

Jautājumi

Ziņotāja vēlas vērst jūsu uzmanību uz šādiem tematiem, ap kuriem ir strukturēta jaunā Eiropas industriālā stratēģija.

  1. Klimatneitralitāte – ekoloģiskā pārkārtošanās
  2. Digitālā līderība – digitālā pārkārtošanās
  3. Globālā konkurētspēja

Ziņotājas jautājumi ir šādi:

  1. Uz ko būtu jākoncentrējas Eiropas industriālo ekosistēmu attīstībā, ņemot vērā arī pašreizējo Covid-19 situāciju?
  2. Vai, jūsuprāt, Eiropas Komisijai vajadzētu konkurences noteikumus un valsts atbalsta regulējumu pielāgot jaunajai tehnoloģiskajai un globālajai tirgus attīstībai? Ja piekrītat, vai varat minēt kādu piemēru?
  3. Kā ar jauno industriālo stratēģiju varētu stiprināt vietējo un reģionālo pašvaldību pozīcijas? Kāda šajā procesā varētu būt Reģionu komitejas locekļu loma?
  4. Kas, jūsuprāt, ir vajadzīgs, lai nodrošinātu godīgu konkurenci pasaulē un ES iekšējā tirgū?
  5. Kādai vajadzētu būt vietējo un reģionālo pašvaldību lomai Prasmju pilnveides paktā, lai nodrošinātu iekļaujošu rūpniecības digitālo pārkārtošanos?
  6. Vai uzskatāt, ka Eiropas Komisija ir noteikusi pareizās prioritātes? Kas būtu jāuzsver vairāk? Kā trūkst?

 


Contact:
Contact Person: Claudia Moser
Organizer: ECON Secretariat