RK darbojas ar mērķi tuvināt ES iedzīvotājus Eiropas Savienībai. Iesaistot reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvjus, kuri ik dienas saskaras ar savu vēlētāju rūpēm, kā arī uzaicinot iedzīvotājus piedalīties dažādos pasākumos un debatēs, RK palīdz mazināt plaisu starp ES iestāžu darbu un ES iedzīvotājiem.
Darbs partnerībā ir vēl viens RK darbības pīlārs. Citiem vārdiem sakot, RK tic koordinētai rīcībai Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī.
Subsidiaritātes princips ir jāievēro visā ES likumdošanas procesā, un tas nozīmē, ka lēmumi jāpieņem tajā pārvaldības līmenī, kurā tie vislabāk kalpo sabiedrības interesēm, – vietējā līmenī, ja tas ir iespējams.
Kādi tiesību akti tiek apspriesti?
Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Padomei jāapspriežas ar Reģionu komiteju par visiem jaunajiem tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kas ietekmē reģionālo un vietējo līmeni: ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, struktūrfondi, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, nodarbinātība un sociālās lietas, izglītība, jaunatne, arodmācības, kultūra un sports, vide, enerģētika un klimata pārmaiņas, transports, Eiropas komunikāciju tīkli un sabiedrības veselība.
Ārpus minētajām jomām Komisija, Padome un Eiropas Parlaments var fakultatīvi apspriesties ar RK.
RK pieņem ieteikumus par ES tiesību aktu projektiem, kā arī ierosina jaunus politikas pasākumus, pamatojoties uz reģionālo un vietējo pašvaldību pieredzi un īpašajām zināšanām. Tā var arī ierosināt jaunus tiesību aktus un izvirzīt jaunus jautājumus iekļaušanai ES darba kārtībā.
RK loma ir atzīta un nostiprināta Lisabonas līgumā 2009. gadā. Ar RK ir jāapspriežas visos ES likumdošanas procesa posmos, un RK var apstrīdēt ES tiesību aktus Tiesā, ja uzskata, ka nav ievērotas tās institucionālās tiesības vai ņemtas vērā valstu valdības un reģionālās un vietējās pašvaldības. Tādējādi ir nostiprinātas RK attiecības ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi.
Kā darbojas RK?
RK ir 329 locekļi un 329 aizstājēji no visām ES valstīm. Katras valsts valdība izvirza savus reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvjus (locekļus un aizstājējus), proti, valstu delegācijas. RK locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, sākot no dienas, kad viņus oficiāli iecēlusi Padome.
Sešas komisijas (apakškomitejas), kurās darbojas locekļi atbilstoši politikas jomām, analizē tiesību aktu tekstus, ko sagatavojusi Eiropas Komisija, un izstrādā atzinumus, kurus pēc tam apspriež un pieņem RK plenārsesijās.
Pilnsapulce ik pēc divarpus gadiem ievēl RK priekšsēdētāju un priekšsēdētāja pirmo vietnieku. Priekšsēdētājs pārstāv Komiteju un vada tās darbu. Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā viņu pārstāv priekšsēdētāja pirmais vietnieks vai viens no priekšsēdētāja vietniekiem.
Vai RK locekļi ir piederīgi politiskajām grupām?
RK locekļi ir iekļauti grupās atbilstoši viņu politiskajai piederībai. Patlaban ir piecas RK politiskās grupas:
Grupas parasti rīko sanāksmes pirms katras plenārsesijas. Tās var sasaukt arī divas ārpuskārtas sanāksmes (ārpus Briseles) katru gadu.
Kāds ir RK gada budžets?
RK gada budžets ir aptuveni 96 miljoni EUR, kas sedz izdevumus saistībā ar personālu, locekļu ceļa izdevumiem, mutisko tulkošanu un komunikācijas darbībām.
Sk.
šeitšeit sīkāku informāciju par visu ES iestāžu budžetiem.
Kāda ir RK ietekme?
ES nav pienākuma ņemt vērā RK atzinumus, bet praksē tas lielākā vai mazākā mērā notiek (sk. Eiropas Komisijas gada ziņojumus par tās darbu pēc RK atzinumu pieņemšanas, kā arī RK
ietekmes ziņojumus).
Cik daudz tiek maksāts Komitejas locekļiem?
Locekļiem apmaksā izdevumus tikai par piedalīšanos sanāksmēs, un viņu piedalīšanās sanāksmēs ir atspoguļota visu sanāksmju protokolos, kas pieejami
Komitejas locekļu portālā kopā ar viņu
personas datiem un dalību sanāksmēs.