Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Nākamais ES budžets: kohēzijas politikas vājināšana apdraud Eiropas nākotni  

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ) šodien brīdināja: ja Eiropas Savienība vēlas vienotāku, iekļaujošāku, videi nekaitīgāku un pārticīgu nākotni, ES kohēzijas fondu līdzekļus nedrīkst samazināt un tiem arī turpmāk jābūt pieejamiem visiem reģioniem un pilsētām. Priekšsēdētājs K. Lambercs tādējādi reaģēja uz Eiropas Komisijas šodien publicēto dokumentu, kurā izklāstītas iespējas ES budžetam pēc 2020. gada un paredzēts ievērojams līdzekļu samazinājums ES kohēzijas politikai.

Atsaucoties uz Eiropadomes un Eiropas Komisijas paziņojumiem, kuros atzīta kohēzijas politikas sniegtā pievienotā vērtība, un Portugāles, Itālijas un Vācijas pavisam nesen apliecināto atbalstu, Komitejas priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs norādīja: “Nākamais ES budžets noteiks Eiropas Savienības nākotni. Kohēzijas politika, kas ir ES galvenais ieguldījumu un solidaritātes instruments, rada jaunas darbvietas, sniedz atbalstu MVU, veicina inovāciju un risina klimata pārmaiņu radītās problēmas. Kohēzijas vājināšana apdraudētu ES-27 turpmāko vienotību. Tikai pagājušajā gadā pieņemtajā ES Romas deklarācijā ir pausts atbalsts tādai Eiropai, kas dod iespēju ikvienam pārvaldības līmenim, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, stiprināt “Eiropas inovācijas un izaugsmes” potenciālu. Eiropadome un Komisija atklāti atzīst kohēzijas politikas pozitīvo ietekmi, un tieši tāpēc nākamajam ES budžetam jāturpina ieguldīt kohēzijas politikā tādu pašu procentuālo daļu, kāda kohēzijas politikai tika atvēlēta pašreizējā plānošanas periodā, proti, 34,2 %.”

Ņemot vērā ES Padomes nākamās neformālās sanāksmes, kas notiks 23. februārī, darba kārtībā iekļautās diskusijas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS), kurā noteikti gada izdevumu griesti visām ES politikas jomām 2021.-2027. gadam, un Eiropas Komisijas 2. maijā gaidāmo priekšlikumu, vietējās un reģionālās pašvaldības ir nobažījušās par to, ka jaunās prioritātes — piemēram, tādas kā drošība un migrācija, — radīs līdzekļu samazinājumu kohēzijas politikai.

Priekšsēdētājs K. Lambercs atkārtoja Eiropas Reģionu komitejas — ES 350 vietējā un reģionālā līmeņa vadītāju asamblejas — neseno aicinājumu, ka dalībvalstīm būtu jāpalielina savi ieguldījumi nākamajā ES budžetā no 1,1 % uz 1,3 % no nacionālā kopienākuma, un šāda nostāja ir arī Eiropas Parlamentam. “Ja mēs vēlamies vērienīgu Eiropu, mums ir vajadzīgs vērienīgs budžets. ES jādara vairāk un ar lielākiem līdzekļiem: mēs nekad neizveidosim patiesi sociālu, iekļaujošu un zaļāku Eiropu, kas uzlabo dzīvi ikvienam iedzīvotājam, ja dalībvalstis nepalielinās ieguldījumus ES pašu resursos. Eiropas nākotne tagad ir ES-27 valstu vadītāju rokās. Mēs ceram, ka viņi izveidos iedzīvotājiem domātu budžetu, kas būs pietiekami efektīvs, elastīgs un vērienīgs, lai Eiropa spētu reaģēt uz šodienas problēmām un pārvarēt rītdienas problēmas,” piebilda Komitejas priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs.

Lai visiem reģioniem un pilsētām nodrošinātu spēcīgu kohēzijas politiku pēc 2020. gada, Komiteja kopā ar vadošajām ES apvienībām, kas pārstāv reģionus un pilsētas, nodibināja #CohesionAllianceiedzīvotāju interesēs izveidotu kustību, kura atvērta visiem, kas uzskata, ka ES kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt vienam no ES nākotnes pīlāriem. Kopš tās nodibināšanas pagājušā gada oktobrī alianse ir piesaistījusi gandrīz 3000 parakstītāju, tostarp reģionālās un vietējās pašvaldības, Eiropas Parlamenta deputātus, ES ministrus, uzņēmēju apvienības, arodbiedrības, akadēmisko aprindu pārstāvjus un ideju laboratorijas.

Kontaktinformācija:

pressecdr@cor.europa.eu

Kopīgot :